VIDEO. Miljonāri par Biķernieku trases zemi no valsts prasa trīsreiz vairāk nekā tā gatava maksāt 1
Pirms vairāk nekā desmit gadiem uzņēmējs Igors Skoks, apejot likumus, kļuva par maksātnespējīgās Biķernieku sporta bāzes apsaimniekotāja īpašnieku. Tad viņš, kā arī Guntis Rāvis un Andris Putāns nopirka 18 hektārus Biķernieku zemes. Bija visas iespējas sporta trases vietā celt privātmājas un dzīvokļu namus, šodien vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Afēru novērsa prokurors, atceļot pretlikumīgo privatizāciju. Bet trīs miljonāriem aizvien pieder zeme zem Biķernieku trases. Valdība apstiprinājusi plānu zemi atpirkt, taču uzņēmēji no valsts vēlas saņemt trīsreiz lielāku summu nekā prognozē Satiksmes ministrija un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Biķernieku trasi sāka būvēt 1966. gadā. Būvniecībā savām rokām piedalījās sportisti, viņu ģimenes un citi brīvprātīgie. Dažu mēnešu laikā bija gatavs motosporta aplis, bet gadu vēlāk – autosporta trase.
Deviņdesmito gadu krīzē gandrīz izsaimniekoja
Deviņdesmitajos gados trase pagrima. Starptautiskas sacensības nenotika, naudas investīcijām nebija, un Satiksmes ministrijai piederošais uzņēmums ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” kļuva maksātnespējīgs.
Administrators Vairis Brīze pašrocīgi bāzes kontrolpaketi nodeva Ventspils tranzītmiljonāra Igora Skoka firmai. Pēc šīs afēras Skoks, Guntis Rāvis un Andris Putāns no vēsturiskajiem īpašniekiem nopirka 18 hektārus sporta bāzes zemes.
Autosportisti cēla trauksmi, ka privātie īpašnieki grib likvidēt bāzi un nodarboties ar nekustamo īpašumu biznesu. Prokuratūra darījumu pārbaudīja un lika Uzņēmumu reģistram izslēgt Skoka firmu no sporta bāzes īpašniekiem.
Valdība Biķerniekiem piešķīra nacionālas sporta bāzes statusu un teritorijas apsaimniekošanu nodeva CSDD rokās. Taču trīs miljonāri palika Biķernieku zemes īpašnieki. No viņiem zeme tiek nomāta piespiedu kārtā.
Sarežģītas attiecības
CSDD pamazām trasi sakārtoja, tagad te notiek rallijkrosa pasaules kausa posmi un mazāka mēroga starptautiskas motosporta sacensības.
Privātajiem īpašniekiem pieder nozīmīgākā Biķernieku bāzes daļa. Uz tās atrodas daļa autošosejas, spīdveja stadions, skatītāju tribīnes un pat ieejas vārti. Viņi vēlas te būvēt dzīvokļu un biroju namus.
Taču teritorijai noteikts nacionālās sporta bāzes statuss, un brīvi rīkoties īpašniekiem nav ļauts.
Pirms gada Rāvis, Skoks un Putāns vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), prasot saviem zemes gabaliem noņemt traucējošo nacionālās sporta bāzes statusu.
Nacionālā statusa atcelšanai nepiekrita CSDD, kam pieder būves uz privātās zemes, tāpēc iesnieguma būtību IZM pat nevērtēja.
Miljonāri sūdzējās, ka CSDD teritoriju iznomājuši diviem privātiem uzņēmumiem, pārkāpj atļautos trokšņa līmeņus un nodarbojas ar patvaļīgu būvniecību.
Satiksmes direkcija situāciju apraksta šādi: neko pārbūvēt uz privātās zemes tā nevar, jo īpašnieki atsakās saskaņot būvprojektus. Sacensību laikā sportistiem un personālam vajadzīgās telpas izvieto konteineros.
Iedvesmojušies no skandāla ap miljonāra Argoda Lūsiņa kuģi, kas aizdomīgi līdzinājās kāpās novietotai mājai, privātie Biķernieku trases īpašnieki sūdzējās būvvaldei par konteineriem, kas patiesībā ir būves. CSDD konteinerus uzlika uz riteņiem un ik pa laikam maina to atrašanās vietu.
CSDD nevar attīstīt sporta bāzi
Aivars Aksenoks, CSDD valdes loceklis: “Privātie īpašnieki neļauj trasei attīstīties, jo, lai saskaņotu kādus būvprojektus, ir nepieciešama viņu atļauja.
Šeit jāpiezīmē, ka tieši uz privāto īpašnieku zemes atrodas vairāk nekā 50 CSDD piederošas būves, kuras pamazām nokļūst graustu stāvoklī, jo viņām ir jāveic rekonstrukcija, jāveic mūsdienīga uzlabošana, piemērošana sacensību vajadzībām, sportistu, apmeklētāju vajadzībām, tajā skaitā arī tribīnes atrodas uz privāto īpašnieku zemes.”
Izglītības ministrija atteicās atņemt nacionālās sporta bāzes statusu. Tam sekoja privāto īpašnieku piedāvājums CSDD zemes gabalus atpirkt par 10,7 miljoniem eiro. Direkcijas pasūtīti vērtētāji zemes cenu aplēsa uz 3,5 miljoniem.
Pērnā gada nogalē Satiksmes ministrija valdībai piedāvāja plānu strupceļa atrisināšanai: 18 hektārus plašos zemes gabalus no privātajiem īpašniekiem atpirkt, ja vajadzēs – piespiedu kārtā. Valdība deva zaļo gaismu procesa sākšanai.
Privātie īpašnieki provizorisko 3,5 miljonu cenu uzskata par patiesajai vērtībai neatbilstošu. Visticamāk, viņi prasīs kompensēt arī negūtos ienākumus, jo nacionālās sporta bāzes statusa dēļ nav īstenojušās ar Biķernieku saistītās biznesa ieceres.
Guntis Rāvis savu daļu Biķerniekos nodevis dēlam Rihardam. Viņa, Skoka un Putāna intereses pārstāv SIA “Projektu attīstības aģentūra”.
Ja vienoties neizdosies, Saeima var lemt par zemes piespiedu atsavināšanu. Pēc privāto īpašnieku izmešanas, CSDD sola īstenot grandiozus plānus auto un motosportā, kā arī riteņbraukšanā.
