VIDEO: Mikroķirurgs Olafs Libermanis stāsta par ārstu iespējām mācīties kara medicīnu un kara ķirurģiju Ukrainā
1
Tad, kad mēs studējām, mums bija hospitālās ķirurģijas un kara ķirurģijas katedra, bija kara medicīnas cikls. Jauns padomju laiku ārsts tika diezgan aktīvi gatavots kara medicīnai.
Karš izraisa slimības un traumas. Gan šo slimību, gan traumu ārstēšana rada specifiskas prasības ārstniecības organizēšanai. Vislabāk prasmes ir iemācīties praksē.
Protams, var jau nebraukt uz Ukrainu un kara medicīnu nemācīties, vajadzības gadījumā mūsu ārsti ļoti ātri to apgūs. Tas ir tāpat kā autobraukšanu nemācīties autokursos, bet pēc tam – kad esi ieguvis tiesības un sāc regulāri braukt. Latvijā gada laikā ir viena supersmaga sprādziena izraisīta trauma uz visiem ķirurgiem, bet Ukrainā – kara gadījumā – katru dienu daudzas.
Var jau aiziet uz veikalu Depo, nopirkt zāģi un makšķerauklas, ko izmantot par ķirurģiskiem diegiem. Ar ķirurģiskām adatām būs vislielākā problēma, tā ir specifiska lieta, to nevienā koloniālpreču veikalā nav.
Šobrīd Ukrainā ķirurgi nestrādā pie pašas frontes mobilajos hospitāļos – tā tas notika kara pirmajās nedēļās pie Kijevas, 2022. gada martā. Tagad Ukrainā ķirurgs galvenokārt redz traumas sekas. Šobrīd Ukrainā ir masīvas artilērijas apšaudes, aviācija, raķetes, bumbas, droni ar sprāgstvielām. Ukraiņu puse ir mazāk aizsargāta.
Ja uz Ukrainu brauc mācīties jauni ārsti, jautājums ir par viņu drošību. Ja jaunais ārsts brauks mācīties uz Ļvivas hospitāli, viņš redzēs to pašu, ko teorētiski var atvest uz Latviju. Ja gribi redzēt un mācīties par svaigām traumām, jābrauc ir tālāk. Kas notiek tālāk? Vienam Olafa Libermaņa draugam ārstam planējošā bumba trāpīja 100 metrus no hospitāļa, brīdī, kad viņš operēja, tas notika Sumos. Otram draugam sašāva divus automobīļus, un gāja bojā pārinieks. Risks ir pietiekami liels.
Salīdzinoši – Izraēlā lielajās slimnīcās visur operāciju zāles ir arī pazemē, ļoti drošās patversmēs. Savukārt, ukraiņiem raksturīgs slāvu pozitīvais fatālisms, viņi cer, ka viņiem konkrēti netrāpīs, tādēļ viņi pat neslēpjas pazemes bunkurā.
Šobrīd Ukrainā ārsts, kurš brauc mācīties, redz salīdzinoši maz šautu ievainojumu, daudz ir spridzinājumu traumas, kontaktsprādzieni no droniem, parasti multipli bojājumi – tas ir cietuši vairāki orgāni, vairākas ķermeņa daļas vienam pacientam.
Galvenais ārsta resurss – vai viņš ir ļoti noguris, vai labā formā, kāda ir viņa komanda, un jautājums – vai pacientu vedīs tālāk, vai viņš tagad ilgstoši ārstēsies šeit, tas nosaka taktiku.
Olafs Libermanis Ukrainā strādā ar ekstremitāšu bojājumiem, biežāk rokas bojājumiem. Ukrainā parasti komandā strādā pieredzējuši ķirurgi, kas katrs spēj veikt dažādas ķirurģiskas darbības, iespējams, izņemot neiroķirurģiju. Tie, kas strādā tuvu kaujas darbības zonām, lielākoties labi pārzina traumatoloģiju, labi tiek galā ar kauliem, labi tiek galā ar asinsvadiem – veic asinsvadu šuves un asinsvadu plastikas, ņem vēnas transplantātus, veic vēdera dobuma revīzijas un krūšu kurvja drenāžas.
