VIDEO. Marss piedzīvo katastrofu – meteorītu bombardēšana tur nekad neapstājas. Zinātnieki saņēmuši svaigus datus no Sarkanās planētas 14
Uz dažām planētām meteorītu bombardēšana nekad neapstājas. Jaunā seismometra uz Marsa savākto datu analīze parādījusi, ka meteorīti ietriecas Sarkanajā planētā daudz biežāk, nekā zinātnieki jebkad domājuši. Šķiet, ka Marss piedzīvo absolūtu katastrofu, ziņo zinātnieki, pamatojoties uz triecienu skaitu, ko Mars InSight modulis atklāja tā darbības laikā, raksta Sciencealert
Zinātnieku grupa aplēsusi, ka Marsa virsmā gandrīz katru dienu ietriecas basketbola bumbas izmēra akmeņi. “Rezultāti apvienojumā ar orbitālo attēlveidošanu liecina, ka seismoloģija ir lielisks instruments trieciena ātruma mērīšanai,” komentēja planetārā zinātniece Džeraldīna Sennhauzerna no ETH Cīrihes Šveicē.
Marsam ir atmosfēra, taču tā ir vairāk nekā 100 reižu plānāka nekā Zemei. Tas nozīmē, ka Marsam nav tādas pašas aizsardzības pret sadursmēm; akmeņi var krist no kosmosa gandrīz netraucēti. Turklāt Marss atrodas ļoti tuvu asteroīdu joslai starp tā orbītu un Jupitera orbītu, tāpēc tuvumā ir daudz akmeņu, kas veicina lielu sadursmju biežumu.
The surface of Mars as seen by Curiosity Rover with the sound of the Martian winds captured by InSight lander. Credit: NASA/JPL-Caltech/MSSS pic.twitter.com/Qseu1wxQCs
— Wonder of Science (@wonderofscience) February 5, 2021
Viņa atzīmēja, ka Mars InSight savas četru gadu misijas laikā, lai novērotu Marsa iekšpusi, mainīja mūsu izpratni par Sarkano planētu. “Mēs kādreiz domājām, ka uz Marsa ir diezgan garlaicīgi; InSight atklāja veselu virkni tektonisku un magmatisku aktivitāšu, kas iepriekš nebija pamanītas, kā arī atklāja planētas iekšējo sastāvu,” sacīja speciāliste.
Vēl viens svarīgs aspekts, ko atklāja jutīgā laboratorija, bija vājais klinšu stiprums. Tas deva zinātniekiem jaunu rīku, lai novērtētu sadursmju ar Marsu ātrumu, kas savukārt varētu palīdzēt uzlabot izpratni par planētas ģeoloģisko vēsturi. Krāteru veidošanās ātrums uz planētas virsmas var palīdzēt novērtēt tās vecumu.
Virsmas ar daudziem krāteriem tiek uzskatītas par senākām. Izmantojot seismiskos datus, lai labāk izprastu, cik bieži meteorīti nokrīt uz Marsa un kā šī ietekme maina tā virsmu, mēs varam sākt veidot Sarkanās planētas ģeoloģiskās vēstures un evolūcijas laika grafiku,” uzsvēra viena no vadošajām autorēm Natālija Voičitska. To var uzskatīt par sava veida “kosmisko pulksteni”, kas palīdz datēt Marsa virsmas un, iespējams, arī citas Saules sistēmas planētas nākotnē.
Kopumā, pateicoties InSight datiem, zinātnieki lēš, ka katru gadu uz Marsu notiek no 280 līdz 360 triecieniem, kā rezultātā veidojas krāteri, kas lielāki par 8 m – reizi dienā, un krāteri, kuru diametrs ir lielāks par 30 m, parādās apmēram reizi mēnesī.
Tas ir ne tikai svarīgi, lai izprastu Marsa vēsturi, bet arī sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdz sagatavoties Sarkanās planētas izpētei. Šādi dati tiek ņemti vērā, plānojot turpmākās misijas uz Marsu.
🚨 280-360 METEORITES STRIKE MARS ANNUALLY
An international research team used seismic data from the NASA InSight Mission to estimate that 280 to 360 meteorites strike Mars annually, creating craters larger than 8 meters.
This rate is five times higher than previous estimates… pic.twitter.com/D0jfL0Yw0x
— Mario Nawfal (@MarioNawfal) June 30, 2024
