VIDEO. Māris Rēvalds par atšķirībām privātas un valsts slimnīcas celtniecībā un iespējām Stradiņa slimnīcu uzbūvēt ar privātas publiskas partnerības palīdzību stāsta Pēterim Apinim
0
Veselības centrs 4 Latvijas medicīnas problēmu jūrā jūtas salīdzinoši labi. Tas nenozīmē, ka taciņa ir rozēm kaisīta, ka nav problēmu, kas būtu risināmas. Šobrīd VC4 ir tajā attīstības fāzē, kad būvē lielu veselības centru – medicīnas kvartālu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 115, 117 un 119. Tas būs lielākais pienesums, ko privātais sektors Latvijā radījis medicīnā. Tas nebūs vienīgais šāda veida izaugsmes meklējums – arī citas Latvijas medicīnas iestādes ceļ jaunas, slimnīcām līdzīgas ēkas.
Nav viegli, jo mūsu nozarē pūš dažādi vēji no dažādām pusēm. Ir lietas, kas mums traucē dzīvot un uztrauc – tā ir negodīga konkurence. Vienā flangā ir uzņēmumi, kas tiek atbalstīti no pašvaldību, valsts vai Eiropas finanšu instrumentu puses, otrā pusē ir uzņēmumi, kas konkurences cīņā izmanto ēnu ekonomikas paņēmienus, piemēram, nemaksā nodokļus, iekasē naudu no pacientiem, nedodot pretī apliecinošu dokumentu. Tā dzīvo viena daļa mazo uzņēmumu. Tas nav godīgi ne pret pacientiem, kuri pazaudē iespēju atgūt daļu no samaksātajiem līdzekļiem, ne pret tiem uzņēmumiem, kas ir godprātīgi nodokļu maksātāji.
Bet atgriezīsimies pie jaunās VC4 ēkas, kas top Krišjāņa Barona ielā. Tur blakus atrodas tautā iemīļotā bijusī Rīgas 4. poliklīnika, blakus ir Baltijas Vēnu klīnika, kvartāla dziļumā ir iznomāta teritorija, kur atrodas VC4 neatliekamās palīdzības dienests, saimniecības dienesti, IT dienesti, tehniskie dienesti.
Jaunbūve būs ļoti skaista ēka, kurā VC4 nodarbosies ar diagnostiku, tajā skaitā ar dažādām sarežģītām operācijām, būs 7 operāciju zāles, būs divas nodaļas ar gultām, būs arī rehabilitācija. Jaunajā korpusā notiks arī studentu apmācība.
Šis ir laiks, kad apstājusies būvniecība Paula Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā, kad nav uzsākta un iespējams netiks uzsākta Infekciju slimību korpusa būve pie Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas. Tajā pašā laikā privātās medicīnas iestādes ātri, kvalitatīvi ceļ vai rada medicīnas centrus vai slimnīcas. ARS Asara ielā veiksmīgi izremontējis Sarkanā Krusta slimnīcu, Barona ielā būvējas VC4, Teikā – Mikroķirurģijas centrs, Sarkandaugavā – Jūras Medicīnas centrs.
Kopējā tendence pasaulē, Eiropā un Latvijā – medicīna iet ārā no slimnīcām. Slimnīcu gultu skaits pret iedzīvotāju skaitu visā pasaulē samazinās. Tas tāpēc, ka medicīnas tehnoloģijas ir attīstījušās un daudz-ko var darīt ārpus slimnīcas gultām. Tādēļ veselības apjoms ir jāpārliek uz primārās veselības aprūpes pleciem, kas ir ģimenes ārsti, gan uz sekundārās veselības aprūpes pleciem, kas arī ir VC4. Modernā medicīna prasa rīkoties ātri, viegli, nesāpīgi, izmaksu efektīvi.
Kāpēc tik ļoti neveicas valstij slimnīcu būvē? Tiek lauzts līgums ar celtnieku kompāniju, citi celtnieki neparādās, tagad sadārdzinājums jau esot vairāk nekā 60 miljoni.
Tā ir kopēja tendence. Tā ir mūsu valsts kopēja nelaime – absolūta valsts struktūru neprasme saimniekot, arī bezatbildība. Izķiņķelēti publiskie līdzekļi, kas tiek tik grūti iegūti. Tas ir tas pats stāsts, kas bija ar cietumu, ko valsts trīsreiz taisījās būvēt, bet projekts katru reizi palika krietni dārgāks. Tas ir tas pats, kas notiek ar dzelzceļu, ar nacionālo aviosabiedrību. Visur, kur valsts ķeras klāt, nu kaut vai Jaunā teātra un Valmieras teātra restaurācijai, ir vienas vienīgas problēmas. Diemžēl arī valsts slimnīcu būvniecību raksturo šādi notikumi, kas raksturīgi valsts institūcijām. Valsts pārvaldi raksturo attieksme pret mūsu kopīgo īpašumu kā pret svešu – ne savu, kā arī bezatbildība pret darbiem.
Ja mēs paskatāmies uz menedžmentu, kas ir iesaistīti visos valsts darbos, mēs redzam, ka tur strādā ļoti labi atalgoti cilvēki. It kā viņi varētu čakli strādāt, bet viņiem nesanāk.
Ja pienāktu tāds brīdis Latvijā, kad pašreizējā komunistiski domājošā valdība mainītos, pie varas nāktu cilvēki ar stratēģisku biznesa domāšanu. Jautājums – vai Māris Rēvalds privātas publiskas partnerības veidā būtu gatavs pārņemt Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, uzbūvēt jaunos korpusus, racionāli, moderni un empātiski ārstēt pacientus, darīt lietas efektīvāk nekā to dara valsts struktūra?
PPP (privāta publiska partnerība) būtu brīnumnūjiņa stagnējošai Latvijas ekonomikai. Bet valsts “valdnieki” neko negrib izlaist no savām rokām, paši grib (iz)saimniekot.
Par to, ka vajadzētu pārņemt kādu no valsts slimnīcām, Latvijas medicīnas privātie uzņēmēji ir domājuši, ir plānojuši – kā veidot konsorciju. VC4 jau ir PPP līdzīgi projekti – dārgas tehnoloģijas, kas ir integrētas valsts un pašvaldību slimnīcās, no iedzīvotāju viedokļa win-win situācijā. Privātie uzņēmēji ir gatavi izskatīt tādu iespēju – ieiet Paula Stradiņa klīnikā kā privāti partneri un uzbūvēt slimnīcu līdz galam. Šobrīd vairāku privāto medicīnas uzņēmumu veiktspēja jau ir sasniegusi universitātes slimnīcu līmeni. Tomēr pielikt roku pie sirds un teikt – esmu gatavs pārņemt Stradiņa slimnīcu – to Māris Rēvalds vēl nevar.
