VIDEO. “Lūk, šādi izskatās Latvijas 5. kolonna!” Sociālajos tīklos izplatās video, kurā Latvijas krievi tiek aicināti gaidīt savus atbrīvotājus 651
“Dārgie Latvijas iedzīvotāji, nesatraucieties! Uz Latvijas un Igaunijas robežas atrodas 200 tūkstošu liela Krievijas armija, Latvijas armijā ir apmēram 5000 cilvēku. Nesatraucieties, pienāks laiks un mēs jūs atbrīvosim! Gaidiet, mēs nāksim!” saka kāds vīriets ar lietotājvārdu maksometr75 “TikTok” video, kas adresēts Latvijā dzīvojošajiem krieviem.
TikTok” kontā ievietotais video, kuru pārklāj uzraksts “Krievi Latvijā – gaidiet!”, ir savācis gandrīz 96 tūkstošus skatījumu, gandrīz 3000 “patīk” atzīmju un daudz komentāru, kuros cilvēki norāda, ka nevar vien sagaidīt, kad tas notiks.
@maksometr75 #максометр#латвия#latvija#армия#россия ♬ Epic Inspiration – AShamaluevMusic
“Jau sen bija laiks,” norāda ne viens vien video komentētājs. “Ļoti gaidām,” savu sajūsmu pauž citi. “Skrienu cept pīrāgus,” ir saviļņota kāda sieviete. “Urā!’ iesaucas citi. Video komentārus pāršalc vēl daudz citu slavinājuma vārdu. Starp 874 komentāriem var pamanīt arī kādu jautājumu, vai viņš NATO armiju arī ir pieskaitījis. Vēl kāds piemin: “Igaunijā arī jūs gaida!”
“Lūk, šāda izskatās Latvijas 5.kolonna un kolaboranti, sagaidīs Krieviju ar ziediem un darbosies pret LV/NATO armiju. Komentāri, kuros nevar sagaidīt krievu armiju, viņa TT video ir simtiem,” norāda kāds “X” lietotājs, kurš dalījies ar video.
Lūk šāda izskatās Latvijas 5.kolonna un kolaboranti, sagaidīs 🇷🇺 ar ziediem un darbosies pret LV/NATO armiju. Komentāri, kuros nevar sagaidīt 🇷🇺 armiju, viņa TT video ir simtiem. @liana_langa @tikums pic.twitter.com/mWWchM98Rk
— Myron🇱🇻🇺🇦 (@MyronGainez_) December 16, 2023
Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka Rietumvalstis aktīvi pēta iespējas konfiscēt Krievijas centrālās bankas līdzekļus, lai finansētu atbalstu Ukrainai, kamēr politiskās domstarpības ASV un Eiropā draud radīt pārtraukumu Kijivai nepieciešamajā finanšu plūsmā, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Pēdējo nedēļu laikā G7 grupas amatpersonas intensificējušas sarunas par iespēju daļu no iesaldētajiem Krievijas valsts līdzekļiem, kas sasniedz aptuveni 300 miljardus dolāru, izlietot Ukrainas atbalstam.
Krievijas līdzekļu konfiskācija varētu radīt alternatīvu Kijivas finansēšanai, kamēr kavējas Eiropas Savienības (ES) un ASV attiecīgie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai.
Taču līdz šim G7 dalībvalstu valdības pret šādu iespēju visumā izturējušas ļoti atturīgi, bažījoties, ka tas atbaidītu daļu investoru.
Lai gan Vašingtona nekad publiski nav paudusi atbalstu konfiskācijai, ASV pēdējo nedēļu laikā privāti demonstrējusi lielāku apņēmību šajā jautājumā, G7 komitejās norādot, ka pastāv iespējas krievu līdzekļu atsavināšanai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
“G7 dalībvalstis un citas īpaši ietekmētas valstis var konfiscēt Krievijas valsts līdzekļus kā pretpasākumu, lai spiestu Krieviju pārtraukt tās agresiju,” teikts vienā no ASV valdības darba dokumentiem, kas izplatīts G7 komitejās un nonācis laikraksta “Financial Times” rīcībā.
Kāda ASV amatpersona atzinusi, ka Vašingtona ir iesaistīta aktīvās sarunās pat Krievijas līdzekļu konfiscēšanu un ka lēmums var tikt pieņemts tuvākajā laikā.
Šis jautājums varētu tikt apspriests G7 samitā 24.februārī, kas sakrīt ar otro gadskārtu kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā.
ES līdz šim nav rosinājusi konfiscēt Krievijas līdzekļus, aprobežojoties vienīgi ar runām par šo līdzekļu nesto augļu iespējamo konfiscēšanu un nodošanu Ukrainas rīcībā.
Taču aicinājumi ķerties pie Krievijas pamatlīdzekļu atsavināšanas kļuvuši skaļāki, vairojoties politiskajām domstarpībām par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerona paudis pārliecību, ka pastāv “tiesisks ceļš”, lai konfiscētu Krievijas līdzekļus, un iztecies, ka Londona varētu rīkoties kopā ar ASV, ja pārējos G7 locekļus neizdosies pārliecināt.
“Ārkārtēji laiki prasa ārkārtēju rīcību,” parlamenta komitejā ceturtdien uzsvēris Kamerons, piebilstot, ka viņš G7 izdara lielu spiedienu šajā jautājumā.
Tikmēr Eiropas valstis, īpaši Vācija, Francija un Beļģija, ir ļoti atturīgas pret šādu soli, norādot uz juridiskajām problēmām, kas izriet no valsts līdzekļu aizsardzības starptautiskajās tiesībās.
Vairums no Krievijas centrālās bankas 300 miljardus dolāru lielajiem noguldījumiem ārvalstīs atrodas Eiropas finanšu iestādēs, piemēram, “Euroclear”, kur izvietots 191 miljards eiro.
Neskatoties uz to, kā atzinusi kāda Rietumu amatpersona, G7 notiek “nepārprotami dzīvas diskusijas” un “pieaug vienprātība” par Krievijas valsts līdzekļu izmantošanu Ukrainas labā.
Notiek atgriešanās pie jautājuma, vai par karu jāmaksā vienīgi Rietumu pilsoņiem un valsts kasēm, vai arī Kremlim par to jāmaksā, piebildusi amatpersona.
