Foto: ekrānuzņēmums

VIDEO. “Lodes aizķēra kapuci. Viņš domāja, ka tā ir mana galva. Pēc tam viņš vēlreiz šāva uz tēti”: pusaudzis Bučā izdzīvo pēc krievu karavīra slaktiņa 0

Ukraiņu TV kanālā pusaudzis Jurijs no Ukrainas pilsētiņas Bučas visai pasaulei pastāstījis šokējošo un tajā pašā laikā neticamo – kā ceļā pēc humānās palīdzības krievu karavīrs nogalināja viņa tēvu un šāva viņam galvā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Četri dzērieni, kas izraisa insulīna rezistenci un svara pieaugumu. Ar ko tos aizvietot?
Kokteilis
Kāds vīrietis vajadzīgs katrā zodiaka zīmē dzimušai sievietei 8
Veselam
Slaida auguma noslēpums! 25 pārtikas produkti ar augstu olbaltumvielu un zemu tauku saturu 8
Lasīt citas ziņas

Jurijs stāsta, ka tētis gatavojies ar velosipēdu doties pēc humanitārās palīdzības, jo esot bijušas vajadzīgas zāles. Jurijs izlēmis doties līdzi. To, ka krievu karavīri jau bija šāvuši uz civiliedzīvotājiem, viņš bija dzirdējis, tomēr to, ka būs jādodas garām krievu armijas postenim ceļā pēc humanitārās palīdzības, zinājis neesot neviens – ne viņš, ne viņa tētis.

Pa ceļam viņus apstādināja Krievijas armijas karavīrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tētis uzreiz viņam teica, ka mēs braucam pēc humanitārās palīdzības. Karavīrs neteica neko. Protams, mēs uzreiz pacēlām rokas. Un tētis viņam sacīja, ka mums nav ieroču un nekā, kas varētu viņu apdraudēt. To sakot, tētis pagriezās pret mani un tajā brīdī karavīrs iešāva viņam mugurā, sirds rajonā,” – pusaudzis atceras.

Nākošās izšautās lodes jau trāpīja Jurijam – rokā. Viņš nokrita. Karavīrs šāva vēlreiz un bija pārliecināts, ka izšauj pusaudzim galvā.

“Man bija uzvilkta jaka ar kapuci. Kad es nokritu, jaka pārkrita pāri manai galvai un sanāca, ka starp manu galvu un kapuci palika brīva vieta. Viņš izšāva… Lodes aizķēra kapuci. Viņš domāja, ka tā ir mana galva. Pēc tam viņš vēlreiz šāva uz tēti…” – puika atceras.

Juris kādu brīdi neesot varējis saprast, vai viņš ir dzīvs vai nē… To, ka viņa tētis ir miris, viņam neesot bijušas ne mazākās šaubas. Nogaidījis, kad karavīrs aiziet, viņš skrējis mājup.

Jurijs atskrējis mājās pie mammas un stāstījis, ka tēvs ir nogalināts. Sieviete jautājusi, vai viņš ir pārliecināts, ka tēvs ir miris?

“Viņš teica, ka jā, un ka turp nedrīkst iet… Mammu, tikai neej tur, tevi arī nogalinās, lūdzu neej!” – atceras Jurija mamma Alla.

Pēc tam bija jāizdomā, kā paglabāt Jurija tēvu. Alla sazvanījusies ar ģimenes ārsti, kura teikusi, ka cilvēks ir jāaprok turpat pie mājas, pase jāuzliek viņam uz krūtīm, viss tas jāfiksē mobilajā telefonā, lai būtu pierādījumi. Vīra un tēva ķermeni no vietas, kur viņu nogalināja krievu karavīrs, viņi atveda ar ķerru. Dārzā izraka bedri un apglabāja viņu.

Reklāma
Reklāma

Ģimenei izdevās pēc tam pamest krievu armijas izpostīto Buču.

SAISTĪTIE RAKSTI