VIDEO: Latvijā strauji pieaug “viltus studentu” skaits 0
Latvijas vēstniecības ārvalstīs pastiprina atlases kritērijus, bet Latvijas augstskolas sāk stingrāk uzraudzīt trešo valstu studentu sekmes un lekciju apmeklētību, jo pieaug “viltus studentu” skaits – no šī gada sākumā vien izsniegtajām 1111 studēšanas vīzām līdz jūlijam bija anulētas jau 674.
Centienos iegūt vīzu it kā studēšanai Latvijā, daļa indiešu vilto pases, vidusskolas beigšanas atestātus, uz vīzas intervijām Latvijas vēstniecībā Indijā sūta sev vizuāli līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski, LNT Ziņām stāsta Latvijas vēstnieks Indijā Artis Bērtulis.
Pirms jaunā studiju semestra sākuma tagad septembrī, Latvijas vēstniecība Ņūdeli dažādu blēdību dēļ noraidījusi vairāk nekā 400 studiju vīzu pieteikumu, un tik daudz esot pirmo reizi.
“Mēs savā pusē esam uzsākuši jaunu praksi – esam piesaistījuši īpašu aģentūru, kas pārbauda iesniegto dokumentu autentiskumu, jo bieži vien ir diplomu un citu dokumentu viltojumi. Esam noķēruši ne tikai viltotus diplomus, bet esam atraduši arī pat neeksistējošu augstskolu ar neeksistējošiem diplomiem,” stāsta Bērtulis.
Saskaņā ar PMLP datiem, šajā studiju gadā indiešiem visvairāk izsniegts jauno uzturēšanās atļauju – 1885.
Arī daļa Latvijas augstskolu šim studiju gadam jau bija pastiprinājusi atlases kritērijus trešo valstu studentu uzņemšanai. Biznesa augstskolas “Turība” prorektors Imants Bergs norāda, ka visi pretendenti, kas ir nokārtojuši iestājeksāmenus, tika papildus intervēti gan par motivāciju, gan lai noskaidrotu valodas zināšanas.
“Tos, kas stājas IT programmā [..] mēs viņus vēl papildus izaicinām uz kādu matemātisku uzdevumu intervijas laikā, ļoti vienkāršu, 3.klases līmeņa – vai spēj to atrisināt pāris sekundēs. Tur gan ir daudz brīnumu. Līdz ar to saprotam, ka notiek kādas krāpšanās,” LNT ziņām stāsta Bergs.
Ja patiesais mērķis ir bijis nevis studēt Latvijā, bet strādāt, tad parasti šāds students neapmeklē lekcijas un tam ir sliktas sekmes.
Tādā gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir tiesības anulēt izsniegtās uzturēšanās atļaujas. Piemēram, no šī gada sākumā vien izsniegtajām 1111 studēšanas vīzām anulētas 674 un PMLP norāda, ka tas ir daudz.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze norāda, ka augstskolas savu studentu sekmju monitoringu veic arvien labāk:
“Mēs skatāmies, ka augstskolas tiešām intensīvi pārbauda sekmes un progresu. Anulē saistībā ar nesekmību vai arī ja nepilda citas saistības.”
Latvijas Augstskolu asociācija tādēļ iebilst pret Saeimā iesniegtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu atļaut šiem studentiem pilnas slodzes darbu – 40 stundas nedēļā.
Tā uzskata, ka tas būtu vēl spēcīgāks signāls trešajām valstīm, ka izglītības aizsegā ir iespēja strādāt Eiropas Savienībā.
Jau šobrīd “YouTube” atrodami indiešu veidotie pamācību video, kā nokļūt Latvijā. “Tas, ko mēs drīzāk gribētu – lai Latvijas augstskolu absolventi, kas ir trešo valstu pilsoņi, varētu dabūt darba atļaujas ļoti atvieglotā kārtībā, jo tie cilvēki šeit ir gadiem nodzīvojuši, integrējušies, un mēs paturētu izglītotus speciālistus,” norāda biznesa augstskolas “Turība” prorektors Imants Bergs.
