VIDEO LATGALĒ. Aglonas kara muzeja īpašnieks, direktors un gids Valdis Tumovs izrāda muzeju Pēterim Apinim
0
Aglonas centrā, Daugavpils ielā 40. atrodas ekspozīciju zāle “OTRAIS PASAULES KARŠ”. Muzeja eksponātu izvietojums nav atbilstošs standartiem, muzeja apmeklētājs var gandrīz vai pieskarties katram ekspnātam. Muzejā var izjust auru, muzejs ir viegli skatāms, eksponātu ir daudz. Vairums eksponātu nākuši no Kurzemes, no Kurzemes katla. Daudz ir paša Valda Tumova atrasts, daudz ir piepirkts, šis tas esot arī uzdāvināts. Kolekcijām jau nav tik svarīgi – vai priekšmets ir izrakts vai atrasts tirgū vai salidojumā vai e-bay lietotnē.
Valdis Tumovs par priekšmetu izcelsmi apmeklētājiem saka – caur durvīm šo priekšmetu ienesu es.
Sākotnēji doma par muzeju un ekspozīciju nebija, ēka tika celta kā noliktava, krātuve. Taču mantu skaits auga, nāca ļoti interesanti eksponāti. Ieroči tagad ir tabū, to skaits vairs nepapildinās.
Toties tagad ekspozīciju regulāri papildina mazas privātas mantas, kas parasti muzejos nav skatāmas, piemēram privāti portcigāri. Šeit stāv 1939. gada Rīgas telefona abonementu grāmata, un rīdzinieki šeit meklē savu senču vai radu telefonus.
Ir kara laika virtuve. Taču ir arī kara laika receptes, kas dāmām ļoti interesē. Tā ir pirmā pasaules kara vācu grāmata “Kara lauka virtuve”, ko latvieši iztulkoja un izlaida 1942. gadā.
Ir atpūtas sekcija, priekšmeti no kara laika, kas ar karu nav saistīti.
Vienmēr, kad apmeklētāji skata izstādi, Valdis Tumovs viņus pavada un komentē. Izstādes apskate prasa vismaz stundu. Bez Valda komentāriem izstāde ir mazvērtīga. Tā nu Valdis ir arī izstādes gids un kurinātājs.
Ekspozīcijā nozīmīga ir salīdzināšana – vienas puses ieroči pret otras puses ieročiem, redzams arī tas – kādas idejas viena puse otrai nozaga ieroču un infrastruktūras radīšanā.
Interesantas ir vēstules. Piemērs ir vēstules starp vāciešiem Augustu un Martu – 1100 vēstules – no 1936. līdz 1939. gadam viņi sarakstās, 1940. gadā viņiem ir kāzas, bet 1941. gadā viņš uzsāk karavīra gaitas, atgriežas mājās 1945. gadā. Būtisks ir fakts, ka šeit ir abu cilvēku vēstules, jo vairumā gadījumu tās vēstules, kas nāca no frontes mamma un sieva saglabāja, bet frontē šīs literārās bagātības gāja bojā.
Muzeju apmeklēt ir vērts, tā ir patiesi interesanta kolekcija.
