VIDEO: Labie vīrusi – medicīnas nākotne? 0
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Juta Kroiča stāsta par tā sauktajiem labajiem vīrusiem – baktēriju ēdājiem, norādot, ka nākotne pieder medicīnai, kurā izmantos individuālu, pacientam piemērotu terapiju ar baktēriju vīrusiem jeb bakteriofāgiem.
Dabā eksistē ļoti daudz sīkbūtņu, piemēram, mikrobi, vīrusi, sēnes un parazīti. Taču tikai 0,1 % no visa mikroorganismu daudzuma ir patogēnas cilvēkam, pārējiem mikroorganismiem ir noteikta nozīme dabas apritē. Līdzīgi ir ar vīrusiem. Ir cilvēku, dzīvnieku, augu vīrusi, un ir baktēriju vīrusi, ko sauc par bakteriofāgiem jeb fāgiem. “Šis baktēriju vīruss atrod konkrēto baktēriju, kurai tas ir domāts. Šāds fāgs var būt stafilokokiem vai nūjiņām, kas ir mūsu zarnu traktā. Vīruss piesaistās baktērijai un izraisa baktēriju lizēšanos – baktērija izšķīst, iet bojā.
Pašlaik ir populārs jēdziens “labās baktērijas”, ar ko mēs domājam tās, kuras ir pievienotas raudzētajiem piena produktiem, un ir sliktās, kuras ierosina dažādas saslimšanas. Fāgus varētu uzskatīt par tā saucamajiem labajiem vīrusiem, kuri palīdz mums cīnīties ar baktērijām. Apkārtējā vidē bakteriofāgi atrodas, piemēram, ūdens peļķē.”
Fāgu atklāšanas vēsture ir ļoti sena, pirmos fāgus atklāja 20. gs. sākumā. “Tos plaši izmantoja dizentērijas ārstēšanā, vēlāk pievienoja ūdenim, kas ļāva attīrīt ūdeni no holēras ierosinātāja utt. Daudz un plaši fāgus izmantoja ārstniecībā un profilaksē.
Kā zināms, pagājušā gadsimta 20. gados skotu biologs un farmakologs Aleksandrs Flemings atklāja Penicillium izdalīto antibiotisko vielu, ko vēlāk nosauca un 1940. gadā jau izdalīja kā preparātu penicilīnu. Šīs antibiotiskās vielas ir glābušas ļoti daudz dzīvību. Pamazām atklāja arvien vairāk antibiotiku, ar plašāku darbības spektru.” Tā kā antibiotiku lietošana ir vienkārša – paņem tableti un apēd, antibiotiku ražošana nomāca interesi par bakteriofāgiem, un Rietumu pasaulē par fāgiem aizmirsa. Pētījumus par fāgiem turpināja bijušajā Padomju Savienībā, taču Rietumi šo informāciju uztvēra ļoti skeptiski.
Diemžēl lielās cerības, kas tika liktas uz antibiotikām, sagādājušas vilšanos – “baktērijas ir gudras un pielāgojas, jo tām ir virsuzdevums par katru cenu izdzīvot. Antibiotikas tiek ražotas ļoti plaši, un arvien vairāk baktēriju kļūst rezistentas (nejutīgas pret antibiotikām), līdz ar to daudzos gadījumos antibiotikas ir neefektīvas. Un tad mēs atgriežamies pie labi aizmirstā vecā – pašlaik Rietumu pasaulē arvien populārāki kļūst pētījumi par fāgiem. Viņi uzskata, ka nākotne ir šādai personificētai, individuālai terapijai ar fāgiem, piemeklējot atbilstošo fāgu tajos gadījumos, kad ārsts ar antibiotikām nespēj glābt pacientu, kuram, piemēram, ir rezistenta infekcija.”
