VIDEO. “Kur viņš iet? Kur ir viņa “kurtka”?” Soctīklotāji ironizē, kur devies Rimšēvičs pēc notiesājošā sprieduma 123
Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 20.decembrī bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālus cietumsodus.
Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus.
Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā.
Filmētājs Kaspars Nordens nofilmējis, kā I.Rimšēvičs pamet tiesas zāli un dodas nezināmā virzienā. Video pāršalcis sociālos tīklus, tostarp tērzēšanas platformu “X”. Anastasija, kas arī dalījusies ar video pie ieraksta norāda: “KUR VIŅŠ IET? VAI VIŅŠ ZINA MĀJUPCEĻU? KUR IR VIŅA KURTKA? VAI VIŅŠ NOKĻUVA GALAMĒRĶĪ? TIK DAUDZ JAUTĀJUMU!”
KUR VIŅŠ IET? VAI VIŅŠ ZINA MĀJUPCEĻU? KUR IR VIŅA KURTKA? VAI VIŅŠ NOKĻUVA GALAMĒRĶĪ?
TIK DAUDZ JAUTĀJUMU!@NordensKaspars NOFILMĒJA ŠĪ GADA EPISKĀKO MIRKLI! 😍😂❤️🔥❤️🔥❤️🔥❤️🔥 https://t.co/g9UjPFSxo4 pic.twitter.com/HHTUjE9lH5
— Anastasija Tetarenko-Supe (@te_anastasija) December 20, 2023
“Ļoti smalki ironiska dziesmas izvēle (nejauši vai apzinoties) – tieši šo Stabulnieka/Vācieša dziesmu “Barons” šī gada Dziesmu svētkos diriģēja Ilmāra sieva, izcilā kordiriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča,” norāda kāds komentāra autors.
Ļoti smalki ironiska dziesmas izvēle (nejauši vai apzinoties) – tieši šo Stabulnieka/Vācieša dziesmu “Barons” šī gada Dziesmu svētkos diriģēja Ilmāra sieva, izcilā kordiriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča.
— Augusts Zilberts (@AugustsZilberts) December 20, 2023
Arī citi komentētāji dalās ar savu viedokli par redzēto, citi prognozē, kur viņš devies.
🤔.. viņam taču noteikts cietumsods, a šis ņem un tā vienkārši aiziet…rīt vairs nebūs, ko cietumā likt…
— opt-IM-ux (@im_mal) December 20, 2023
Viņš aizgāja skatīties filmu https://t.co/YgtwuEZcjx un gatavoties turpmākajiem piedzīvojumiem.
— fxlv (@fxlv) December 20, 2023
Un viņu tā palaida, lai iet? Vai tad jau sodu atsēdējis?
— Ilona Koskina (@IlonaKoskina) December 20, 2023
Šo fonā vajaghttps://t.co/q2h6TIdeyh
— Guntis_Vāveris (@vaveris) December 21, 2023
Man šķiet, ka aizgāja jau uz siltajām zemēm. Vieta jau rezervēta. Neticu, ka reāli “sēdēs”
— knausis 🇺🇦 (@kaagaa87) December 20, 2023
Viņš iet elpot brīvību.
— Iļja Poļakovs (@Ilja_Polakovs) December 20, 2023
Aizgāja uz upi. “Še mans vainadziņš, še es pate”
— Gatis G (@GatisGG) December 20, 2023
Galvenais lai uz ledus nelien
— sir Shpander (@sirShpanders) December 21, 2023
Viņam bentlijs aiz stūra. Uzsildīts.
— Georgs Vepre 🇱🇻🇪🇺🇺🇸🇬🇧🇺🇦🇮🇱 (@veprozorium) December 20, 2023
Tomēr citi norāda, ka nav ētiski izsmiet cilvēku tik grūtā dzīves brīdī.
Jums tiešām tas šķiet smieklīgi? Nožēlojami.
— Guntis A 🇱🇻🇺🇦 (@a_guntis) December 20, 2023
Cilvēks vienkārši iet. Kāda ainiņa pašam galvā jāuzbur, lai no šīs iešanas šādi orgasmētu?
— balc (@fjodoorz) December 20, 2023
Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Rimšēvičs pēc sprieduma žurnālistiem apliecināja, ka spriedumu pārsūdzēs, tomēr plašākus komentārus nesniedza. Arī Martinsona aizstāvis Didzis Vilemsons apliecināja, ka spriedumu pārsūdzēs.
Iepriekš Rimšēvičs un Martinsons norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.
Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018.gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu “Trasta komercbankas” (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.
Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar LB toreizējo amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Prokurori prasījuši Rimšēvičam un Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.
Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam “MM investīcijas”, kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.
Iepriekš Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte nav piemērojama lietās, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus.
Šis EST lēmums pavēra iespējas atsākt skatīt Rimšēviča lietu, kas tiesā Latvijā tika apturēta 2019.gada decembrī.
