VIDEO. Kur liksim apģērbu un apavu konteineros savāktās mantas? 2
Blakus stikla, kartona un plastmasas konteineriem jau pēc 5 gadiem būs jāstāv arī tekstila šķirošanas konteineriem. To paredz Eiropas Savienības direktīva. Latvijā pašlaik pilotprojeka ietveros izvietoti 20 šādi apģērba savākšanas punkti, lai izvērtētu mūsu cilvēku vēlmi šķirot tekstilu un aptuvenos savāktā materiāla apjomus. Kāpēc nepieciešams atsevišķi no citiem atkritumiem vākt nolietotos apģērbu, un kādēļ tos pagaidām vēl nav kur pārstrādāt, vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.
Apģērbs, apavi, gultas veļa vai mīkstās rotaļlietas – nolietotas, taču tīras tekstila lietas ir materiāls, ko var pārstrādāt, un tas var kalpot vēlreiz.
“Šobrīd tā problēma tiešām ir ļoti liela, ka kaudzes aiziet atkritumu poligonos vai tiek sadedzinātas, un nav izmantojamas pārstrādei tāpēc, ka blakus pārtikai tas tekstils tiek sasmērēts, ir slapjš, un nav vairs izmantojams, tas principā ir atkritums,” norāda biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Dace Akule.
Šobrīd Latvijā nevienā politikas dokumentā nav pieminēta tekstila atkritumu šķirošana. Daļēji arī tāpēc, ka Eiropas Savienībā (ES) par to netika domāts un runāts. Taču tas mainīsies 2025.gadā, kad visā reģionā obligāti būs jānodrošina apģērba un citu tekstila materiālu atpakaļ savākšana.
Akule stāsta, ka Latvijas un Baltijas valstu gadījumā mums nav tādu pārstrādes rūpnīcu, kur šos tekstilus pārstrādāt un veidot par jauniem produktiem vai materiāliem.
“Līdz ar to šobrīd nav tāda ekonomiska pamatojuma ieguldīt tajā virzienā, jo savākt jau nav liela māksla – uzlikt konteineru, kur mēs nododam šīs te drēbes, kas mums vairs nav vajadzīgas. Tā jau nav liela māksla! Ir jābūt gudram plānam, kā mēs pēc tam kaut ko no šiem materiāliem veidojam,” sacīja Akule.
Vai Tu jau izmanto apģērbu šķirošanas konteinerus?
Kopš pagājušā gada septembra izvietoti 20 apģērbu savākšanas punkti – konteineri – Latvijā. Tajos līdz gada beigām savāktas jau 20 tonnas tekstila.
“Pārstrādes tirgus – tas ir globāls. Latvijā patlaban šādu rūpnīcu nav, bet tas ir atkarīgs no apjoma, ko mēs savāksim un sašķirosim. Iespējams, savācot noteiktu apjomu, jau var būvēt rūpnīcu. Tās, protams, atkal ir darbavietas, tie ir nodokļi,” norādīja “Latvijas Zaļā punkta” vadītājs Kaspars Zakulis.
Pagaidām nav zināms, kāds savācamā materiāla apjoms tiks iestrādāts normatīvajos aktos.
“Sākumā tā sistēma ir jāiedarbina un jāiekustina. Nebūtu labi uzlikt ļoti augstus tos procentus, kas obligāti ir jāpārstrādā,” uzsver Akule.
Plašāk pievienotajā video.
