VIDEO: Kučinskis skaidro, kāpēc mums jāklausa ASV 8
“ASV nenoliedzami ir mūsu galvenais partneris drošības jautājumos. NATO atbalsts mums ir ļoti svarīgs. Nevienam nav noslēpums, ka ģeopolitiskā situācija, attiecības ar kaimiņvalsti un ASV ir pamatīgi sarežģījušās, nav vairs tik vienkārši. Turklāt mēs esam Eiropas Savienības robeža. ASV uzrauga gan dolāru norēķinus, gan iespējamos nelikumīgos darījumus. Neapšaubāmi, ja mēs gribam norēķinus un pilnasinīgu finanšu dzīvi un reputāciju, bez ASV mēs nevarēsim Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, diskutējot par ASV lomu Latvijas finanšu sektorā, kā arī situāciju finanšu jomā kopumā.
Kučinskis uzskata, ka problēmas finanšu sektorā sākās jau 90tos gados, kad Latvija “saslima” ar mazās Šveices sindromu. “Neapšaubāmi mūsu mazās Šveices sindroms, ko Latvija 90ajos gados bija sev pieteikusi, rezultējās ar to, ka mums 40% no visa banku apgrozījuma bija nerezidenti, t.sk., protams, diezgan daudz no valstīm Austrumos. Valstij tas bija jākontrolē,” sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka pirmie soļi problēmu novēršanā tikuši sperti jau 2014. gadā, tomēr pēdējā laika notikumi pierāda, ka tie nebija efektīvi: “Kaut kādā ziņā 2014. gadā jau notika Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vadītāja maiņa, tika uzlikti dažādi ierobežojumi, bet jebkurā gadījumā beidzās ar diezgan lielām aizdomām, ar to, ka Latvija pazaudēja norēķinus ASV dolāros. Tad arī, protams, ir aizdomas par darījumiem bankā, kas beidzās ar šo slaveno vēstuli, ar naudas aizplūdumu prom no ABLV Bank un Eiropas centrālās bankas lēmumu par bankas darbības apturēšanu.”
Jautāts par to, vai ASV ietekmi “ABLV Bank” lietā nevarētu uztvert kā šantāžu, Kučinskis atbildēja noraidoši. “Es nevaru noliegt, ka Latvijai bija ļoti augsts nerezidentu noguldījumu īpatsvars. Ne velti mēs esam mainījuši kontroles dienestu. Pateikt, liekot roku uz sirds, ka Latvija šajos pēdējos 10 gados ir spējusi droši katru summu pārbaudīt, mēs nevaram. Tā nebija šantāža, tā bija saprātīga vienošanās, ka šāda riska darījumus Latvija nevar atļauties, īpaši apmēros, ko nespēj izkontrolēt,” sacīja premjers.