VIDEO. Krituša karavīra tēvs brīvprātīgi iesaistās krievu spēkos, taču atgriežas mājās vīlies 118

Pēc tam, kad Ukrainā krita viņa dēls, krievu karavīrs, Rinats Sadikovs brīvprātīgi pievienojās Krievijas spēkiem. Atgriežoties savās mājās Sibīrijā, viņš sarunā ar “Radio Free Europe/Radio Liberty” atklāti pastāsta par sava dēla zaudējumu un vilšanos par Krievijas vadību un militāro stāvokli Ukrainas austrumos.

Reklāma
Reklāma
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 152
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

“Saka, ka viņš nomira 27. februārī. Tas ir viņš pirms aizbraukšanas, sava brāļa dzīvoklī. Pirms aizbraukšanas viņš satika meiteni. Interesanti, protams, kā viņš nomira. Kas tur īsti notiek? Kāpēc mūsu bērni tur tiek tik neuzmanīgi izmesti? Nu tagad es redzēju,” telefonā rādot bildes ar savu dēlu, stāsta Rinats, “Šoigu, Putin, ko viņi domāja? Viņi zināja, ka tā notiks. Viņi varēja sagatavot mūsu cīnītājus. Viņi varēja sūtīt karavīrus ar militāro pieredzi, nevis sūtīt šos bērnus.”

Rinats mudinājis dēlu iestāties armijā, jo reģionā nav darba iespēju un viņš raizējies par dēla nākotnes iespējām. Burjatija ir viens no Krievijas nabadzīgākajiem reģioniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc dēla bērēm Rinats pievienojās Krievijas spēkiem un devās uz Ukrainas austrumiem.

Saruna turpinās virtuvē. “Tas ir zivju pīrāgs. Kad te nārsto zivis, cilvēki nāk ar droniem un visu ko. Bet mums tur nebija bezpilota lidaparātu. Tas ir ārprāts! Lietusmēteļi, kas mums bija, bija milzīgi. Viņu [ukraiņu] mēteļi ietilptu cigarešu kastē un nav redzami ar nakts redzamības ierīcēm. Mūsējie bija milzīgi. Tu esi piekrauts kā mūlis. Viņiem bija visādas ierīces, mums nekā tāda nebija,” atminas Rinats.

“Kā es saprotu, mums nav armijas. Mēs tur neredzējām vispār nevienu komandieri, tikai kaut kādus krāpniekus. Viņi mums lika doties uz vietām, kuras viņi paši nezināja. Ukrainā bumbu sagrautajās mājās atradām ģimenes albumus. Pārskatījām albumus un jautājām: “Puiši, pret ko mēs cīnāmies? Viņi ir mūsu brāļi.” Mēs atradām fotogrāfijas ar ukraiņu karavīriem, kuri bija karojuši Afganistānā. Un tagad mēs cīnījāmies viens ar otru. Kā tas ir iespējams? Dažreiz jūs vienkārši nevarat likt sev šaut. Viņi ir mūsu brāļi. To nav iespējams saprast…” nosaka Rinats.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.