VIDEO. “Varat to medaļu iebāzt vienā vietā!” Karakuģa “Moskva” pazudušā jūrnieka māte atsakās ticēt oficiālajam stāstam 7
Olga Dubiņina stāsta, ka viņa joprojām nevar pieņemt Kremļa versiju par notikumiem saistībā ar “Moskva” nogrimšanu Melnajā jūrā 2022. gada 14. aprīlī. Kā ziņots, dienu iepriekš divas Ukrainas “Neptune” raķetes tika izšautas pret Krievijas karakuģi. Aculiecinieki stāstīja, ka smagi bruņotais kuģis guva triecienu zem ūdens līnijas, sāka degt un nogrima. Ne visa “Moskva” apkalpe, kurā bija ap 500 jūrnieku, tika izglābta. Oficiālais upuru skaits joprojām nav zināms, Kremlis desmitiem jūrnieku atzīmējis kā “bezvēsts pazudušus”, vēsta medijs “Current Time”.
Gadu vēlāk pēc karakuģa nogrimšanas domas par jūrnieku likteņiem turpina šķelties. Viena “bezvēsts pazudušā” jūrnieka māte atsakās pieņemt kompensāciju par dēla zaudējumu. Krievijas amatpersonas viņai lūdz parakstīt paziņojumu, ka viņas dēls Ņikita Siromjasovs ir miris.
“Es reiz jautāju savam dēlam, vai viņš gatavojas parakstīt līgumu, bet viņš atbildēja: “Nē, ne uz “Moskva” kreisera! Es par to padomāšu, bet, nē, tur ir briesmīgi…”,” dēla teikto atminas Olga.
Ņikita tika iesaukts 2021. gadā. 2022. gada martā viņš runāja ar savu mammu, jau dienējot uz “Moskva”.
“Es viņam jautāju: “Kā tev iet?”, viņš atbildēja, lai neko viņam nejautāju, jo viņš nedrīkst atklāt, kur atrodas,” turpina stāstīt Olga.
13. aprīlī karakuģis “Moskva” saņēma triecienu un nosūtīja trauksmes signālu. Kad glābšanas kuģi to sasniedza, “Moskva” bija liesmās. Pēc tam, kad kuģis nogrima, Ņikitas mamma Olga saņēma zvanu: “Jūsu dēls ir pasludināts par bezvēsts pazudušu…”
“Es biju apstulbusi: “Ko jūs domājat ar pazudis? Es nesaprotu.” Es biju panikā, man sākās histērija, es nezinu, kā to aprakstīt. Man atbildēja, ka dēla izredzes izdzīvot ir niecīgas, jo ūdens temperatūra bija pārāk zema. Bet viņi teica, ka visus ir evakuējuši… Acīmredzot ne visus,” stāsta Olga.
Vēlāk Ņikitas mamma satika kapteini, kurš esot piedzīvojis kuģa nogrimšanu. Viņš Olgai izstāstīja citādāku versiju par viņas dēla nāvi – viņš mēģināja sievieti pārliecināt, ka dēls ir miris: “Viņš stāvēja manā acu priekšā un raudāja, jo viņa draugs arī esot nomiris uz kuģa. Bet viņa stāsts izklausījās pēc filmas. Es viņam nenoticēju.”
“Viņš teica, ka viņi esot pūlējušies nodzēst uguni, viņu maskas esot izkusušas. Viņi neesot varējuši paelpot, vēmuši sadūmojuma dēļ… Viņš stāvēja manā acu priekšā 18. aprīlī bez nevienas skrambiņas vai nodedzinātām uzacīm. Es tā arī pateicu, ka neticu viņam,” turpina Olga.
Pēc tam Krievijas amatpersonas vēlējās pasniegt Olgai medaļu viņas dēla vārdā. “Es viņiem teicu: “Varat to medaļu iebāzt vienā vietā!”, es biju ļoti tieša. Bet viņi turpināja: “Ja parakstīsiet šos papīrus, kur paziņots par jūsu dēla nāvi, jūs saņemsiet kompensāciju.” Viņi runāja par naudu, bet es atbildēju, ka viņi nevar pierādīt, ka mans dēls ir miris,” norāda Olga.
Krievijas amatpersonas apsolīja piesaistīt ūdenslīdējus, taču viņi neesot neko atraduši, nevienu līķi – tas viss bijis bezjēdzīgi.
Ģimenes, kuras parakstīja paziņojumus par savu tuvinieku nāvēm, saņēma apmēram 130 000 ASV dolāru lielas kompensācijas. Dažas ģimenes joprojām atsakās parakstīt šos dokumentus. 27 jūrnieki tika atzīmēti kā “bezvēsts pazuduši”, vēlāk vismaz 17 no viņiem Krievijas tiesa atzina par mirušiem.
