VIDEO. “Koalīcija turpina paplašināt veidus, kā valstī var ieceļot aizvien vairāk imigranti,” vērš uzmanību Saeimas deputāts Dombrava 0
“Rīgas ielās aizvien pieaug trešo valstu imigrantu skaits, bet koalīcija turpina paplašināt veidus, kā valstī var ieceļot aizvien vairāk imigranti,” ar šādu viedokli par imigrantiem no trešajām pasaules valstīm Latvijā šodien soctīklā “X” dalījies 14.Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA), pie ieraksta publicējot savu uzrunu no Saeimas tribīnes.
“Biznesam ir iespēja, kur ieskrieties! Uz mūsu valsts drošības rēķina, uz mūsu valodas rēķina, kas jau faktiski realitātē notiek. Mums ir Latvijā augstskolas, kas ir ļoti nospecializējušās uz šādu biznesa virzienu, kuras uz to nopelna daudzus simtus tūkstošus eiro, nerūpējoties par augstākās izglītības kvalitāti,” sacīja Dombrava.
Saeimas deputāts turpināja paust: “Un te nav radīts nodalījums starp trešo [pasaules] valstu pasniedzējiem vai trešo valstu studentiem, par ko es arī runāju, un Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pasniedzējiem un studentiem. Un tur ir tā problēma! Un nākamā problēma ir, ka nekādas konkrētas saistības nav attiecībā uz šiem pasniedzējiem ilgtermiņā, kuriem arī, protams, ja viņi uzturas Latvijā, viņiem ir jāciena valsts valoda.”
Rīgas ielās aizvien pieaug trešo valstu imigrantu skaits, bet koalīcija turpina paplašināt veidus, kā valstī var ieceļot aizvien vairāk imigranti. pic.twitter.com/7dv0aqdwWt
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) October 29, 2024
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem uz 2024.gada 1.jūliju, ārvalstu pilsoņiem Latvijā bija derīgas 129 794 uzturēšanās atļaujas. Pusotra gada laikā atļauju skaits ir pieaudzis par 54%, jo uz 2023.gada 1.janvāri bija derīgas 89 520 uzturēšanās atļaujas.
Kā norādījis Sabiedrības integrācijas fonds SIF, tad ik dienu Latvijā ierodas cilvēki no dažādām valstīm, pieaug uzturēšanās atļauju un darba vīzu izsniegšanas skaits. Iebraucēju motīvi ir dažādi – reemigrācija, darba meklējumi, studijas, kā arī bēgšana no apdraudējuma, tā vēstīja LETA šā gada 10.oktobrī.
Uzturēšanās atļauju izsniegšanas skaits pieaug arī Eiropas Savienībā (ES). 2023.gadā, saskaņā ar “Eurostat” datiem, vairāk nekā 3,7 miljoni pirmreizējo uzturēšanās atļauju tika izsniegtas ES pilsoņiem no valstīm ārpus ES, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2022.gadā un vislielākais līdz šim reģistrētais skaits. Nodarbinātība pagājušajā gadā joprojām bija galvenais iemesls uzturēšanās atļauju izsniegšanai ES, veidojot 33,8% (1,3 miljonus) no visām izsniegtajām pirmreizējām uzturēšanās atļaujām. Latvijā šis skaits bija 3838 jeb 37,7%, informē SIF.
Vienlaikus Latvijā ir novērojams neizmantots ārvalstnieku, īpaši trešo valstu pilsoņu, darbaspēka potenciāls, norāda SIF. Piemēram, šā gada sākumā Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka aptuveni 24 000 ukraiņu, kuri pašlaik uzturas Latvijā, ir darbspējīgā vecumā, taču Valsts ieņēmumu dienesta uzskaite rāda, ka tikai 8700 Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji.
Līdztekus SIF norāda, ka būtisks priekšnosacījums sekmīgai citu valstu pilsoņu iekļaušanai darba tirgū ir latviešu valodas apguve. Lai palielinātu trešo valstu pilsoņu iesaisti darba tirgū un veicinātu ātrāku latviešu valodas apguvi, svarīgi ir savlaicīgi nodrošināt atbalstu sākotnējās integrācijas posmā. SIF Vienas pieturas aģentūra ir atbalsta punkts, kur var uzzināt par iespējām un dzīvi Latvijā, kā arī saņemt individuālu atbalstu dzīves uzsākšanai.