VIDEO. Ko saka Veselības inspekcija un citi eksperti par 5G ietekmi uz cilvēku veselību? 0
Elektromagnētiskā lauka atbilstību normatīviem jāuzrauga Veselības Inspekcijai, taču izrādās, viņiem pašiem nemaz nav attiecīgo mērinstrumentu. 5G starojuma mērīšanas ierīču šobrīd nav arī valsts zinātniskajam institūtam “BIOR”, vēstīja raidījums LNT raidījums TOP10. Vajadzības gadījumā šo kā plānveida ārpakalpojumu Veselības Inspekcija iegādāsies no privātā uzņēmuma SIA “Insalvo” – līdzīgi kā jau līdz šim kontrolēti 3G un 4G.
”Tās vecās paaudzes stacijas ir ļoti daudz mērītas pēdējo piecu gadu laikā, un tās izmērītās starojumu vērtības ir ļoti, ļoti niecīgas. Tur ir ļoti milzīga rezerve līdz tām pieļaujamajām vadlīniju vērtībām, kas ir starptautisku organizāciju noteiktas,” LNT TOP10 skaidroja Veselības Inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
SIA ”Insalvo” pēc mobilo sakaru operatoru uzaicinājuma jau ir noteicis elektromagnētiskā starojuma līmeņus “Tele2” un “Bite” 5G raidītājiem.
”Tur nav nekādas problēmas. Tas ir līdzīgi kā ar citām bāzes stacijām. Līmeņi katrā ziņā nav augstāki ne par 3G, ne par 4G bāzes stacijām,” vērš uzmanību ”Insalvo” tehniskais direktors Māris Dambis.
”3,5 frekveču diapazonā, laižot 5G, atļautā jauda ir 10 vati uz 1 kvadrātmeru, bet mēs sasniedzam tikai 135 mikrovatus uz kvadrātmetru. Tas ir 0,36% no atļautās normas. Šī jauda ir tik niecīga, ka cilvēka veselību neapdraud,” raidījumam norāda ”Bite” tīkla inženieris Aleksandrs Belajevs.
5G pretinieki satraucas, kāda būs ietekme uz cilvēka veselību, kad 5G tīkls tiešām pilnvērtīgi darbosies ar blīvi izvietotajām bāzes stacijām. Kā zināms, 5G viļņi 3,5 gigahercu frekvencē ir ļoti īsi, noklājot maksimums 200 metrus plānotajā. Pilnvērtīgam 5G būtu nepieciešami tūkstošiem raidītāju un pastiprinātāju. Pat viena pilsētas kvartāla ietvaros tie būtu desmitiem antenu.
”Mums ir milzīga, milzīga rezerve līdz tām atļautajām vadlīniju vērtībām,” norāda Veselības Inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Taču, lai nomierinātu sabiedrību par 5G maksimālo jaudu kontrolēšanu, Veselības Inspekcijā apsver izmaiņas.
”Varbūt Latvijā būtu jāizveido speciāla elektromagnētiskā lauka mērījumu monitoringa programma, ko mēs rosināsim tad, kad tiks apspriestas vides politikas nākošās vadlīnijas, lai novērstu sabiedrības jebkuras bažas. Šāds monitorings būtu ļoti lietderīgs,” teic Kadiķis.
Pasaules Veselības organizācijas paspārnē strādājoša Starptautiskā Aģentūra vēža pētniecībai pirms astoņiem gadiem pieļāvuma formā klasificēja mobilo telefonu elektromagnētisko lauku kā iespējamo risku smadzeņu ļaundabīgajam vēzim. Tika gan uzsvērts – ir jāturpina veikt zinātniski pētījumi saistībai starp mobilajiem telefoniem un onkoloģiskajām saslimšanām.
Vai Tu uzskati, ka 5G elektromagnētiskā lauka starojums nekaitēs cilvēku veselībai?
Vēlāk, pirms pieciem gadiem, Pasaules Veselības organizācija nāca klajā ar secinājumu – nav pierādīts, ka elektromagnētiskais lauks izraisītu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Lai arī teorētiski varot lokāli uzsilt ķermeņa audi, tomēr siltumu absorbējot āda un netiek skarti citi orgāni. Tāpēc neesot arī gūti droši, ticami pierādījumi, ka mobilo sakaru elektromagnētiskais starojums ietekmētu uztveres funkcijas, atmiņu, miegu, sirds ritmu vai asinsspiedienu.
Rīgas Tehniskās Universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Guntars Balodis gan “Top10” uzsver – jautājumā par elektromagnētiskā lauka kaitīgumu zinātnieki pasaulē nostājušies divās pretējās nometnēs: ”Puse saka, ka tas ir kaitīgs, otra puse saka, ka tas gandrīz nav kaitīgs. Tās pamata pazīmes elektromagnētiskajam laukam ir nogurums, apātija, slikta ēstgriba, gribas gulēt.”
Tā kā pasaulē zinātniskajā vidē nav vienprātības par elektromagnētiskā lauka ietekmi, tad sabiedrības spiediena dēļ Šveicē, Ženēvā šopavasar vēlējās izdot liegumu 5G raidītāju turpmākai uzstādīšanai. Tikmēr Briselē bailēs no vēža 5G tīkla tālāka būvniecība šovasar jau ir apturēta. Beļģi vēlas sagaidīt vairāk pētījumus par 5G starojuma ietekmi.
Piesardzīgajiem zinātniekiem būtiskais jautājums ir – vai mobilo sakaru elektromagnētiskais lauks iespaido cilvēku un dzīvnieku organismu darbību šūnu līmenī.
”Rezultāti šobrīd ir ļoti pretrunīgi, bet kaut kāds iespaids tur parādās. Droši vien paies vēl gadi 10 vai 15, kamēr to varēs daudz maz precīzi pateikt, vai tur kāda ietekme ir vai tādas ietekmes nav. 36:40 Simtprocentīgi, ka nebūtu nekādas ietekmes, tā nevar būt,” min RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Balodis.
Šobrīd Latvijā nav 5G tīkla, jo nav izveidota 5G tīkla infrastruktūra. Tas, kas ir izdarīts, uzstādītas tikai trīs 5G bāzes stacijas. Katram operatoram pa vienam.
”Bite” 5G raidītājs izvietots uz ēkas Ganību dambī. LMT savu 5G antenu uzstādījis Liepājā. ”Tele2” 5G raidītājs Mūkusalas ielas biznesa centrā Rīgā.
”Pagaidām iesākumā tas ir, jā, forši, bet praktisks ieguvums īsti vēl nekāds nav,” norāda tehnoloģiju eksperts, ”Kursors.lv” satura redaktors Kristaps Skutelis.
Pat ja parastie iedzīvotāji ar šobrīd jau nopērkamo 5G telefonu dotos uz kādu no trim 5G raidītāju vietām, signālu neuzķertu. Pakalpojums nav palaists komerciālā režīmā. 5G bāzes stacijas darbojas operatoru testu vajadzībām. Fizikāli 5G neatšķiras no 3G un 4G, jo tie ir tie paši radioviļņi tikai augstākā, 3,5 gigahercu, frekvencē.
Atšķirība – signāla apstrādes algoritms, iespēja vienlaicīgi apkalpot daudz vairāk gala ierīču un MIMO tipa antenas.
”Kuras savu elektromagnētiskā lauka intensitāti regulē atkarībā no slodzes. Ja antenas apkārtnē nav lietotāju, tad antenas jauda samazinās. Pēc būtības elektromagnētiskā lauka intensitāte ir daudzkārt zemāka nekā tā, kas ir pašreizējām antenām,” saka SIA ”Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde.
5G ir super ātra, reālā laika mobilā interneta standarts. Salīdzinājumam – ja lielākais vidējais lejupielādes ātrums 4G tīklā Rīgā dienas laikā ir 72 Mbit/s, tad 5G tīklā ātrums palielināsies vairāk nekā desmit reižu un būs sākot vismaz no 1000 Mbit/s jeb 1 Gbps. Un par to jau var pārliecināties operatora ”Bite” testa režīmā uzstādītā 5G raidītāja tuvumā, kas sasniedz 1,19 Gbps.
”Tas nozīmē, ka gala patērētājs var viegli lejupielādēt kaut kādu filmu dažu sekunžu laikā. Tas ātrums tiešām ir fenomenāls,” saka ”Huawei” produktu apmācību vadītājs Latvijā Aleksandrs Jekimovs.
Taču daudz svarīgāks 5G ieviešanas mērķis ir par simts reizēm samazināt tīkla reaģēšanas kavējumu. Šobrīd uz lietotāja darbību 4G tīkls reaģē 100 milisekundēs. 5G to izdarīs vienā milisekundē.
Plašāk pievienotajā LNT “Top10” video šeit:
