Kārlis Būmeisters veltījis dziesmu draugam Valteram: Sadziedamies nākamreiz, bračiņ! 0
Ceturtdienas rītā mūziķis Kārlis Būmeisters publicējis dueta “Valters un Kaža” nepabeigto dziesmu “Ceļi atpakaļ”, par godu savam kolēģim un draugam kopš bērnības – Valteram Frīdenbergam.
Kārlis Būmesteirs savā sociālajā kontā Facebook.com raksta: “Ir pāragri ko bilst, jo sajūtas vēl nav īsti kļuvušas par atmiņām, tās tepat vien grozās. Tomēr vienu lietu mēs ar Tevi, Valč, nepaspējām novest līdz galam, lai gan cerējām līdz pēdējam.
Šī dziesma bija domāta kā mūsu “atgriešanās” singls pēc, tā teikt, 13 gadu pārtraukuma. Valters ļoti vēlējās vēl ko ierakstīt studijā. Pēdējos pāris gados biju viņam aizmetis daudzas muzikālas idejas, aizmetņus, kuriem viņam tik vajadzēja sadzejot kādas rindas. Kad dienas kļuva īsākas, izvēle krita uz šo manis sarakstīto dziesmu, kurai biju atradis sava vectēva dzejas rindas. Tā kā darbadienas nepavadu Latvijā, bijām nofraktējuši mūsu draugu, kurš ar mikrofonu kaut vai mājās vai slimnīcā kādā gaišākā brīdī būtu gatavs ierakstīt kaut vai Valčas partijas, ja man pašam neizdotos notrāpīt īstos brīžus. Taču viss notika ātri un acīmredzot tā, kā tam ir bijis paredzēts notikt,” raksta Kaža.
Taču Kaža, godinot draugu, nolēma šo dziesmu pabeigt un publicēt: “Viens no pirmajiem darbiem, atgriežoties nākamajā dienā Latvijā, kad svarīgākās lietas ap Valču tika izdarītas, bija doties uz studiju, saņemties un pašam vien to dziesmu piebeigt.
Aiz cieņas pret draugu. Tikai tad, iedziedot Valčas partijas, sapratu, kas tā īsti ir noticis ar manu dzīvi.
Dzejas rindām ir gadi piecdesmit, tomēr šodien lai tās runā pašas par sevi – tik tieši, nesaudzīgi, bet tomēr arī gaiši.
Šī dziesma mums izdotos vareni, bet tagad tā ir tāda, kāda nu ir. Gluži tāpat kā mums taviem tuvākajiem rītdienas – tādas, kādas nu būs. Sadziedamies nākamreiz, bračiņ!”
Arī Guntars Račs savā sociālajā kontā dalījies emocijās un raksta: “Kārlis Būmeisters kopā ar Valteru bija plānojuši dueta Valters & Kaža atgriešanos un Kārlis bija sarakstījis dziesmu, bet Valteram bija plānots uzrakstīt vārdus. Tas viss nenotika, jo notika tas, kas notika…. Kārlis izmantoja sava vectēva Jura Būmeistera dzeju, kura tagad skan tik skarbi un tik tieši, ka grūti noticēt, ka tās rindas rakstītas pirms 50 gadiem. Te nu tā dziesma ir, bez Valtera balss, taču nav grūti to iedomāties, un tā tomēr kaut kādā mērā ir saklausāma, nojaušama…. Skaists drauga veltījums mūžībā aizgājušajam draugam.”
