VIDEO: Kā vācieši likvidēja latviešu armijas izveidošanas centienus. Kureliešu pieredzes stāsts 2
Šajās dienās pirms 74 gadiem īsi pirms Otrā pasaules kara noslēguma Latvijā paslepus norisinājās kādi mūsu valsts vēsturē nozīmīgi notikumi. Rīgā Konstantīna Čakstes vadībā pagrīdē bija izveidota Latvijas centrālā padome. Tā mēģināja cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Radās ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa, kas slēpās Kurzemes mežos un gaidīja brīdi, kad līdzīgi kā pirms Pirmā pasaules kara izdosies piedzīvot Latvijas valsts atjaunošanu.
Bet 1944.gada 14.novembrī kureliešus Vācijas armija arestē un dažas dienas vēlāk tās vadību pēc kara tiesas Liepājā nošauj. Starp nogalinātajiem arī ģenerāļa Kureļa labā roka Kristaps Upelnieks.
Raidījuma “Nekā personīga” izdevās aprunāties ar viņa dēļu Egīlu Upelnieku, kurš ir viens no retajiem līdz šim izdzīvojušajiem kureliešiem.
Egils Upenieks atgriezies Lilastē – mājā, kur dzīvojis īsi pirms Otrā pasaules kara. Tobrīd Latvija ir neatkarīga valsts un viņa tēvs izbijis armijnieks strādā dažādos svarīgos amatos Rīgā – gan kā iecirkņa priekšnieks policijā, gan revidents Valsts kontrolē.
Sākas karš. Kristaps Upelnieks kā viens no pieredzējušākajiem karavīriem kopā ar saviem cīņubiedriem slepenībā kaļ plānus par pagrīdes Latvijas armijas izveidi. Kad 1943.gadā Konstantīna Čakstes vadībā nodibina Latvijas Centrālo padomi, tās Militāro komisiju uztic vadīt ģenerālim Jānim Kurelim.
Bet galvenos darbus komisijā veic Upelnieks. Viņa dēls atceras kādu slepenu karti, ko nejauši uzgājis tēva kabinetā. Iespējams tajā bija iezīmēti plāni, kā Kurzemē tiks izvietoti slepenie Latvijas armijas grupējumi. Starp tiem arī Kureļa un Upelnieka vadītā grupa.
Centrālās padomes rindās valda cerība, ka atkārtosies 1919.gada scenārijs – PSRS un Vācija savstarpējās cīņās noasiņos un Latvijai ar sabiedroto palīdzību izdosies atgūt neatkarību. Kureļa grupa paslēpjas Kurzemes mežos.
Tiek uzņemti radiosakari ar Zviedriju, Kurzemes piekrastē ar Latvijas centrālās padomes gādību tiek organizētas bēgļu laivas. Ar Upelnieka ziņu bēgļu laivām tiek norīkota apsardze.
Upelnieks Kureļa grupā tiek iecelts par štāba priekšnieku. Viņa dēlam Egīlam Upelniekam tobrīd ir 13 gadi. Un viņš kopā ar kāda armijas kapteiņa un ārsta dēliem kļūst par pagrīdes Latvijas armijas ziņu pienesējiem.
Kurzemi tobrīd kontrolē vācu armija. Tajā kļūst zināms, ka Stiklos purva vidū ir iespējams vāciešiem nelojāls militārs grupējums, jo starp kureliešiem ir arī karavīri, kuri pārbēguši no leģiona. Tātad pēc vācu izpratnes – dezertieri.
Hitlera armija sagaida pirmo novembra salu un dodas uzbrukumā. 14.novembra rītā kureliešus ielec un atbruņo. Upelnieks esot centies pierunāt Jāni Kureli atklāt uguni, bet ģenerālis nolēmis nepretoties.
Upelnieks kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts. 19.novembrī SS policijas tiesā Liepājā viņam un vēl septiņiem grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda jau nākamajā naktī.
Pateicoties Latvijas centrālās padomes sakariem ar rietumiem, ziņa sasniedza ārvalstis. Dažas rindkopas nodrukā arī laikraksts The Times.
Ģenerāli Kureli iespējams cienījamā vecuma dēļ vācieši pasaudzē un aizved uz Vāciju. Īsi pirms tam Liepājas ostā Kurelis satiek Frīdrihu Augustu Jekelnu – ss-ieti, kurš atbildīgs par masu slepkavībām Rumbulā un citviet.
Viņš Kurelim kā pēdējo sveicinu pirms aizbraukšanas nodod ziņum ka viņa bijušie virsnieki ir nošauti.
Kapteiņa Kristapa Upelnieka dēlam izdevās izmukt no apcietinājuma Liepājā. Padomju gados viņš savas biogrāfijas dēļ publiskus amatus ieņemt nevarēja, tāpēc izmācījies par grāmatvedi un strādājis pat farmācijas uzņēmā “Grindeks”.
Māsa ar draugiem kara laikā aizbēgusi uz Vāciju un vēlāk pārcēlusies uz dzīvi ASV, kur dzīvo joprojām.
