VIDEO. “Kā saldējums var maksāt tik daudz?” latvieši neizpratnē par veikala cenām. Krāpniecība vai nākamais inflācijas lēciens?
0
“Es, protams, atvainojos, bet šādas cenas saldējumiem ir norma? “Snikers” saldējuma mazais iepakojums 10,29 eiro? Jūs nopietni? Kādreiz milzīgās kastes maksāja sešus latus, šeit viss mazs, bet maksā nenormāli daudz. 14 eiro par 8 saldējumiem? Tas neizmaksā tik daudz, lai uztaisītu vienu saldējumu, tā ir krāpniecība, kaut kas prātam neaptverams!” soctīklos izsakās kāda sieviete.
Meklējām atbildes, kādēļ saldējuma cenas pēdējā laikā varētu būt tik ļoti augušas. Pārtikas cenas ir, protams, viens no karstākajiem tematiem šobrīd, jo tās skar mūs visus – eļļu šobrīd iespējams nopirkt tikai algas dienā un kafija jāmeklē uz atlaidēm. Vai saldējums būs našķis, ko varēsim atļauties tikai pāris reizes vasaras svelmē?
“Šobrīd strauji aug piena produktu cenas, kam ir acīmredzams izskaidrojums – vidējās svaigpiena iepirkuma cenas ir augušas no 39 centiem pērn augustā līdz 48 centiem decembrī un varbūt vēl vairāk kopš tā brīža. Tās savukārt stimulē laimes laiki sviesta eksportētājiem,” LA.LV atklāj ekonomists Pēteris Strautiņš.
Atšķirībā no kafijas un kakao sadārdzinājuma, kas atņem naudu visiem Latvijas iedzīvotājiem, piena gadījumā ir ieguvēji un ir zaudētāji.
Krasas cenu svārstības ir izejvielu tirgos normāla parādība, ar to jāsamierinās, viss vienmēr nekļūst dārgāks. Patēriņam domāto piena produktu cenas samazinājās 2023.gadā, kad kritās to ražošanas izmaksas. 2024.gada februārī piens, siers un olas bija par 7% lētāki nekā gadu iepriekš, bet šogad – par 14% dārgāki. Pārtikas izejvielu tirgi kopš 2023.gada kopumā ir diezgan stabili. Atsevišķu preču cenu kāpumu līdzsvaro ļoti mērenās graudu cenas, tāpēc vismaz maizei tuvākajā laikā nevajadzētu nozīmīgi sadārdzināties.
Savukārt ekonomists Dainis Gašpuitis atklāj, ka “Inflācijas paātrināšanās gada sākumā atbilda prognozēm, taču tik spēcīgs uzrāviens februārī bija negaidīts. Turpmākajos mēnešos inflācija palēnināsies un gada inflācija paslīdēs nedaudz zem 3%. Gada otrajā pusē inflācija varētu atkal paātrināties un pārkāpt 3% atzīmi. Inflācijas uzņemtā inerce norāda, ka arī gada vidējās inflācijas prognozes nāksies paaugstināt tuvāk 3%. Šobrīd inflāciju spēcīgi virza pārtikas cenu kāpums. Tomēr šī nav izteikti Latvijas vai Baltijas, bet globāla parādība, kas šķiet turpināsies, uzturot spriedzi sabiedrībā. Lai arī dažādās pārtikas izejvielu grupās cenu dinamika atšķiras, tuvākajā laikā izteiktākais kāpums varētu sekot piena un piena produktiem, augu eļļām, cukuram, kakao. FAO pārtikas cenu indekss februārī palielinājās par 2 punktiem līdz 127,1, ko noteica cukura, piena produktu un augu eļļas cenu kāpums.”
Ar nepatīkamām ziņām publiski nāca klajā arī mazumtirgotājs SIA “Maxima Latvija”, viņi atklāja, ka šā gada pirmajos divos mēnešos ir saņēmis pieprasījumus no 74 piegādātājiem par cenu celšanu vairākiem simtiem produktu dažādās preču kategorijās.
Tostarp cenu celšanas pieprasījumi saņemti olām, svaigai gaļai, piena un zivju produktiem, kafijai, šokolādei, kā arī dažādiem konserviem un citiem produktiem.
Paziņojumus par cenu celšanu “Maxima Latvija” turpina saņemt gan no pašmāju, gan ārvalstu piegādātājiem, kuru pieprasītā cenu paaugstinājuma amplitūda svārstās no dažiem procentiem līdz pat 40%, norāda uzņēmumā.
