VIDEO: kā cīnīties pret meliem un asinsizliešanu? 0
Pēc patiesiem notikumiem veidotā spiegu trillera “Valdības noslēpumi” scenārija pamatā ir drosmīgas britu aģentes nostāšanās pret savu valsti.
Ketrīna piedzima Taivānā, kur tobrīd bija apmetušies viņas vecāki, īsteni briti. Uz Lielbritāniju viņa pārcēlās, lai studētu japāņu un mandarīnu valodas, taču pieprasījums pēc to zināšanām nebija tik milzīgs, lai nodrošinātu Ketrīnai iztikšanu, tāpēc, pamanījusi darba sludinājumu, viņa pieteicās un nokļuva vidē, kas jaunajai sievietei bija vairāk nekā sveša – slepenajā dienestā. Ikdienas rutīnā, atkal un atkal meklējot potenciālo ienaidnieku, viņas uzmanību pievērsa kāds ziņojums, un, pat nespēdama iedomāties, kādas varētu būt tā atklāšanas sekas, viņa nodeva to drošās rokās. Pēc rūpīgas faktu pārbaudīšanas dažas nedēļas vēlāk laikraksta “The Observer” lapā parādījās materiāls, kas meta tiešu ēnu uz specdienestu aktīvu darbību, lai izplatītu nepatiesu informāciju, kas savukārt ļautu pamatot iebrukumu Irākā. Ir 2003. gads, un ASV vēl nav uzsākušas karu, un Ketrīnas Ganas publiski nodotais dokuments iekustina notikumu lavīnu, kas atklāj arī ASV slepenās organizācijas NSA darbības.
“Valdības noslēpumi” ir rūpīgi veidots trilleris, skatītāju tas aizceļ 15 gadu tālā pagātnē. Apšaubītie demokrātijas principi iegūst citu jēgu, kad Ketrīna Gana, kaut parakstījusi dokumentu, kas liedz par darbavietā redzēto, dzirdēto, uzzināto izpaust kādai dzīvai dvēselei ārpus savas darbavietas, tomēr nostājas pret savas valsts valdību, jo politiķu publiski runātais absolūti nesaskan ar viņai slepenajā dienestā zināmajiem faktiem, un viņa ir pietiekami principiāla, lai nostātos pret klajiem meliem, kas ar garantiju izraisītu asins plūdus un slepkavošanas. Uzsākot iekšējo izmeklēšanu, kurš varētu būt dokumenta noplūdinātājs, par spīti bailēm par pašas tālāko likteni, Ketrīna atzīst savu vainu, un viņas turpmākā dzīve pieņem īstena spiegu trillera gaitu, ko pastiprina pret sievieti apzināti vērstās sankcijas (turēšana neziņā, centieni deportēt no valsts viņas vīru, kurdu pēc tautības u. c.), tā teikt, citiem par mācību.
Pēdējos gados filmas par informācijas noplūdinātājiem nav retums – par kinovaroņiem kļuvuši arī Džuliāns Asāndžs un Eduards Snoudens –, un autoru skatpunkts noteicis filmu vēstījumu. Dienvidāfrikā dzimušā, “Oskaru” ieguvušā režisora Gevina Huda – Latvijā izrādītas viņa veidotās filmas “Visuredzošā acs” (2016), “Endera spēle” (2013), “X-cilvēki: Sākums. Vilknadzis” (2009) un citas – kinostāsts ir par drosmi, savu varoni viņš padara par taisnības cīnītāju, kuras naivie centieni gan tiek samalti lielās politikas dzirnavās, turklāt, cīnoties par ideālo pasauli, Ketrīna dzīvības briesmām pakļauj gan sevi, gan savu vīru. Bez holivudiska patosa viņš strādā ar virkni labu britu aktieru, kuriem jāiejūtas dažādu žanru nosacītībā, ko uz priekšu dzen amerikāņu kino tik piestāvošais pētnieciskās žurnālistikas apakšžanrs, kura spilgts piemērs – Toma Makārtija drāma “Uzmanības centrā” (2015) – nemaz ar ne tik sen triumfēja “Oskaru” pasniegšanas ceremonijā. “Valdības noslēpumus” tādi panākumi nepavadīs – filmas pirmizrāde gan notika Sandensā –, un iemesli tam ir vairāki, taču tas nemazina šīs filmas kvalitātes, starp kurām īpaši jāizceļ Keiras Naitlijas sniegums.
“Valdības noslēpumi”/”Official Secrets”
- Lielbritānija, ASV, 2019
- Režisors: Gevins Huds
- Lomās: Keira Naitlija, Mets Smits, Metjū Guds, Raiss Aifanss, Ādams Bakri, Ralfs Fainss, Tamsina Greiga
- No 6. septembra kinoteātros
Filmas treileris:
