VIDEO. Kā apdullušas tenterē pa ceļu, nebaidās no cilvēkiem un automašīnām: kas notiek ar stirnām Latvijā? 39
Katru gadu , iestājoties ziemai, soctīklos bieži cilvēki publicē video un fotogrāfijas, kurās redzamas it kā apdullušas, pārlieku drošas stirnas, kuras tenterē pa ceļiem, nāk pie cilvēkiem un pat māju pagalmos. Kāpēc tā notiek – plašāks skaidrojums lasāms žurnāla “Medības” publikācijā.
Kas notiek ar stirnām?
Atbilde ir vienkārša – stirnas ēd rapšus, bet tie, savukārt, satur daudz nitrātu, kas pēc tam dzīvnieka kuņģī pārvēršas par nitrītiem un traucē uzņemtās barības tālākai pārstrādei.
Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš žurnālam “Medības” skaidro: “Stirnas ir atgremotājdzīvnieki, proti, barība sākumā uzkrājas priekškuņģī un tikai pēc pirmās atgremošanas un sakošļāšanas, otrreiz to norijot, tā nonāk tālāk, bet rapšus tīrā veidā bez citiem barības piejaukumiem stirnai ir grūtības atrīt, un kuņģis uzpūšas, barība sāk rūgt, pūt un nenonāk tālākajos kuņģa kambaros. Arī kuņģa mikroflora nav pielāgota rapšu pārstrādei, līdz ar to dzīvniekam rodas diskomforts.” Rapšu stublāji un lapas satur arī lielu daudzumu aminoskābju, kas barības sagremošanas laikā pārvēršas par toksiskiem savienojumiem un, iekļūstot asinīs, rada sarkano asinsšūnu bojājumus, kas savukārt noved pie skābekļa trūkuma izraisītiem smadzeņu bojājumiem.
Tas notiek jau sen!
Spriežot pēc publicētajiem video un foto soctīklos, daudzi jautā – kāpēc tāda problēma notiek tikai pēdējos gados? Tas tomēr nav tiesa, un, visticamāk, skaidrojams ar to, ka pieaugusi soctīklu popularitāte, tāpēc šādi gadījumi, kuros nofilmēti apdullušie dzīvnieki vienkārši biežāk tiek publicēti.
Taču pētījumi par ietekmi, kādu ziemas rapšu pārmērīga lietošana atstāj uz stirnām, ir veikti jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Austrijā, kas sakrita arī ar laiku, kad strauji pieauga jaunā rapšu paveida kanolas audzēšanas apjomi.
Kā rīkoties, ja satiec apdullušu stirnu?
Ja tomēr gadās satikt apdullušu stirnu, speciālisti tomēr iesaka savvaļas dzīvniekiem ar pārdrošām uzvedības pazīmēm tomēr netuvoties. Kategoriski aizliegts tos vest mājās, jo dzīvnieka uzvedība stresa situācijā var būt nekontrolējama, turklāt līdzīgi simptomi ir novērojami arī pie dažādām saslimšanām – kustību koordināciju traucējumi.
Ja apdullušais dzīvnieks atrodas uz ceļa, ja iespējams, vajadzētu padzīt dzīvnieku prom no tā, lai tas neapdraud ne sevi, ne ceļu satiksmes dalībniekus. Noteikti jāsazinās ar Valsts Meža dienesta pārstāvjiem pirms veicat kādas darbības!
