VIDEO. Izraēlā masveida protesti pēc aizsardzības ministra atlaišanas 5
Pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu no amata atcēla aizsardzības ministru Joavu Galantu, kurš aicināja valdību apturēt pretrunīgi vērtētās tiesu sistēmas reformas, Telavivā svētdienas vakarā izcēlās masu protesti.
Ielās spontāni izgāja desmiti tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret premjera lēmumu, par kuru svētdien paziņoja Netanjahu pārstāvētās labējās partijas “Likud” preses sekretārs.
Protesti izcēlās arī Jeruzalemē, kur demonstranti izlauzās caur ceļu posteni pie Netanjahu rezidences, lai gan nav zināms, vai premjers tobrīd bija mājās. Arī viņa kaimiņi solidarizējās ar protestētājiem, vēcinot zili baltos Izraēlas karogus.
Ņemot vērā situāciju, Netanjahu sasaucis ārkārtējo valdības sēdi, bet armijā izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis, ziņo mediji.
Arī ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve Adriene Votsone paziņojusi, ka Vašingtona ir “ļoti noraizējusies” par situāciju Izraēlā, un aicinājusi steidzami rast kompromisu.
“Demokrātiskās vērtības vienmēr bijušas ASV-Izraēlas attiecību iezīme, un tādām tām jāpaliek,” uzsvērusi Votsone. “Demokrātiskas sabiedrības stiprina varas līdzsvars, un fundamentālas izmaiņas demokrātiskā sistēmā veicamas ar iespējami plašu tautas atbalstu.”
Jau ziņots, ka Galants, kurš pārstāv Netanjahu vadīto “Likud”, televīzijas uzrunā sestdien aicināja apturēt tieslietu reformas virzīšanu.
Viņš paziņoja, ka plānotā reforma izraisījusi nesaskaņas Izraēlas militārajās aprindās un apdraud valsts drošību.
Televīzijā pārraidītā uzrunā Galants aicināja Netanjahu vadīto koalīciju nogaidīt, līdz parlaments nākammēnes atsāk darbu pēc atvaļinājuma, un tikai tad turpināt reformas izskatīšanu.
Tikmēr valdība plāno jau nākamnedēļ virzīt apstiprināšanai būtiskus reformas elementus.
Balsojums par likumu, kas dotu valdošajai koalīcijai lielāku ietekmi uz tiesnešu iecelšanu, varētu notikt jau pirmdien.
Galants aicinājis uz dialogu ar reformas pretiniekiem, norādot, ka radušies draudi nacionālajai drošībai, jo rezervisti, protestējot pret valdības iecerēm, atsakās ierasties savās dienesta vietās.
Galants līdz šim ir augstākā ranga valdības pārstāvis, kurš paudis kritisku attieksmi pret tiesu sistēmas reformām, un laikraksta “Jediot Achronot” pirmo lappusi svētdien rotāja virsraksts “Dumpis “Likud” rindās”.
Zināms, ka vēl vismaz divi valdošās partijas pārstāvji atbalstījuši Galanta aicinājumu, taču citi koalīcijas locekļi uz to reaģējuši ar aizkaitinājumu un pieprasījuši viņa atcelšanu no amata.
Nacionālās drošības ministrs un galēji labējās partijas “Otzma Yehudit” (Jūdu vara) līderis Itmars Ben-Gvirs tviterī apgalvo, ka Galants esot “salūzis” zem mediju un protestētāju spiediena. “Es aicinu premjerministru atlaist viņu nekavējoties,” uzsvēris politiķis.
Tikmēr opozīcijas politiķi Jairs lapids un Benijs Gancs izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā apgalvo, ka Netanjahu ir “šķērsojis sarkano līniju”. Viņi aicinājuši pārējos “Likud” biedrus nepiedalīties “nacionālās drošības graušanā”.
Demonstrāciju organizētāji plāno šonedēļ katru dienu rīkot protestus pret iecerēto reformu.
Vairākas Izraēlas universitātes, reaģējot uz Galanta atcelšanu, svētdien paziņoja par streiku.
Savukārt vairāku pilsētu mēri pieteikuši badastreiku, pieprasot tūlītēju nacionālās krīzes izbeigšanu.
Eksperti uzskata, ka jau mēnesi ilgstošie masu protesti nav saistīti tikai ar tiesu sistēmas reformām, bet ir liberāļu un kreiso vispārējās neapmierinātības izpausme ar labējās valdības īstenoto politiku.
Valdībai parlamentā ir tikai četru balsu vairākums, un šobrīd vēl nav skaidrs, kā balsos reformu kritiķi pašas valdošās koalīcijas rindās.
Netanjahu valdība apsūdz Augstāko tiesu par pārmērīgu iejaukšanos politiskajos lēmumos, un saskaņā ar ieceri turpmāk parlaments varēs atcelt Augstākās tiesas spriedumus ar vienkāršu balsu vairākumu.
Kamēr valdība uzstāj, ka tādējādi tiks atjaunots varas līdzsvars, reformu pretinieki apgalvo gluži pretējo – ka varas līdzsvars tiekot grauts.
Savā sestdienas uzrunā Galants norādīja, ka pēdējo nedēļu laikā no armijas komandieriem dzirdējis “satraucošus izteikumus” un ka tādas intensitātes “dusmas, sāpes un vilšanos” nekad iepriekš nav novērojis.
Atceltais ministrs brīdināja, ka tajā pašā laikā pastāv lieli draudi, ko šobrīd rada nerimstošais konflikts ar palestīniešiem un Irānas kodolprogramma.
Rezervē esošie kara lidotāji draudējuši, ka nepiedalīsies iespējamajos uzlidojumos Irānas kodolobjektiem, ja iecerētā tiesu sistēmas reforma tiks īstenota, vēsta Izraēlas televīzija.
Arī drošības eksperti brīdina, ka Irāna, Libānas šiītu kaujinieku grupējums “Hezbollah” un palestīniešu islāmistu grupējums “Hamas”, kas kontrolē Gazas joslu, var izmantot esošo situāciju uzbrukumu organizēšanai.
