VIDEO. Īsts realitātes šovs! Miljoniem skatītāju visā pasaulē seko līdzi Zviedrijas aļņu migrācijai tiešraidē 0
Zviedrijā atkal ir sācies viens no unikālākajiem pavasara notikumiem — trīs nedēļu ilga tiešraide “Lielā aļņu migrācija” (Den stora älgvandringen), kas piesaista miljoniem skatītāju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Šis “lēnās televīzijas” jeb slow TV formāta raidījums piedāvā iespēju vērot aļņus, kas dodas pāri Ångerman upes ūdeņiem uz saviem vasaras ganību laukiem, ziņo “Associated Press”.
Jau pirms raidījuma sākuma, 62 gadus vecā Ulla Malmgrēna sagatavojās kā uz maratonu — sarūpēja kafiju un pagatavoja ēdienu, lai neko nepalaistu garām. “Gulēt? Aizmirstiet. Es neguļu,” viņa saka. Viņa nav vienīgā. Šova pirmizrāde notika 2019. gadā, piesaistot ap miljonu skatītāju, bet 2024. gadā skatītāju skaits sasniedza 9 miljonus, vērojot pārraidi “SVT Play” platformā.
Tiešraide šogad sākās nedēļu agrāk nekā plānots — siltā laika dēļ aļņi sāka savu pārvietošanos ātrāk. Līdz 4. maijam skatītāji varēs vērot šo dabas ceļojumu ar 26 attālinātām dienas kamerām, septiņām nakts kamerām un pat dronu, kas fiksē dzīvnieku pārvietošanos vairāk nekā 300 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Stokholmas.
Šāda veida pārraides popularitāte sākās 2009. gadā ar Norvēģijas sabiedriskā raidītāja NRK projektu — septiņu stundu vilciena brauciena translāciju. Kopš tā laika “slow TV” formāts izplatījies arī citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Ķīnā un Nīderlandē, kur Utrehtas pilsētā upes slūžās uzstādīta “zivju durvju zvana” kamera, ļaujot skatītājiem signalizēt par migrējošām zivīm.
Mediju un komunikācijas profesore Anneta Hila (Annette Hill) no Jēnšēpingas universitātes uzskata, ka šāda veida pārraides balstās realitātes televīzijas idejā, taču, neesot inscenētas, tās šķiet daudz patiesākas. “Šajos brīžos nekas katastrofāls vai pārsteidzošs nenotiek, bet tas tieši piešķir šarmu – tas ir skaistums minūti pa minūtei,” viņa saka.
Arī pašiem veidotājiem šī pieredze ir nomierinoša. Projekta vadītājs Johans Erhāgs (Johan Erhag) sarunā ar “Associated Press” norāda, ka visi komandas locekļi šī projekta laikā izjūt stresa mazināšanos. Lai gan SVT neatklāj, cik izmaksā šāda pārraide, viņš uzsver, ka, ņemot vērā 506 stundas ilgo pārraidi pērn, izmaksas ir samērīgas.
Zviedrijā aptuveni 300 000 aļņu brīvi klaiņo mežos, un tie tiek dēvēti par “Meža karaļiem”. Buļļa plecu augstums var sasniegt 2,1 metru, bet svars – līdz 450 kilogramiem. Tomēr tie parasti ir kautrīgi un reti sastopami. “Tu redzi alni varbūt vienu vai divas reizes mūžā, braucot ar auto,” stāsta Erhāgs.
Kopš 2019. gada šovu skatās arī 36 gadus vecā Hanna Sandberga, kura pirmajā gadā aļņus neredzēja, bet, kad tos ieraudzīja nākamajā sezonā, kļuva par uzticīgu skatītāju. “Tu vari būt daļa no viņu dabiskās vides – tā, kā tas citādi nebūtu iespējams,” viņa saka.
Kad kamera pēc klusajām stundām pēkšņi fiksē aļņa tuvošanos upei, pārraide iegūst jaunu elpu. SVT lietotnes paziņojums — “Första älgarna i bild!” jeb “Pirmie aļņi kadrā!” — iedarbina skatītāju forumus un čatus visā pasaulē. Skatītāji sāk uzmundrināt dzīvnieku ar komentāriem: “Dodies! Tu to vari!”
Ulla Malmgrēna smejas: “Es gribētu būt kā mazs mušas punktiņš uz sienas katrā mājā, kur skatās aļņu migrāciju. Es domāju, ka miljoni cilvēku vienlaikus saka: ‘Dodies! Jā, tu vari to izdarīt!’”
Daži fani pat dalās ar bildēm, kur viņu mājdzīvnieki vēro notiekošo ekrānā. “Es nokavēju skolu, jo skatījos aļņus, un skolotājs jautāja: ‘Tu redzēji aļņus pilsētā?’ Es atbildēju: ‘Nē, tas bija televizorā,’” stāsta Gārps Liljeforss.
Tikmēr Malmgrēnas draugi un ģimene zina – kad aļņi ir kustībā, viņu labāk netraucēt.
“Lielajai aļņu migrācijai” vari sekot līdzi SVT portālā.
