VIDEO: “Īstenībā – veselība ir disciplīna!” Profesors Andrejs Ērglis atgriezies no militāro rezervistu kursiem un dalās iespaidos
0
Profesors Andrejs Ērglis ir pasaulē zināmākais latviešu zinātnieks, pasaulē augsti novērtēts un cildināts kardiologs, akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, azartisks un patriotisks cilvēks, divu izcilu dēlu tēvs un profesora Paula Stradiņa mazdēls.
No 8. februāra līdz 1. martam profesors devās atvaļinājumā un piedalījās pirmajos Latvijas militāro rezervistu ziemas kursos Alūksnē.
Kaut profesoram ir jau sešdesmit gadi, viņš uzskata, ka nevis pases vecumam ir izšķiroša loma, bet bioloģiskajam vecumam. Viņa rīcība lielā mērā ir solidarizēšanās ar Ukrainas ārstiem. Iespējams, izšķirošs izrādījās gadu skaitlis, jo tikai līdz 60 gadu vecuma drīkst pieteikties šādām mācībām. Viņš uzskata, ka cilvēks nedrīkst tikai gribēt. Ja cilvēks kaut ko grib, viņam jāmēģina to izdarīt. Viņaprāt nepieciešams izņemt sevi no komforta zonas. Bez tam viņam bija svarīgi pašam saprast – kas notiek Latvijas armijā, jo apkārt klīst visdažādākā, bieži – pretrunīga informācija.
Cilvēki, ar ko kopā Andrejs Ērglis nonāca kursos, bija ļoti atšķirīgi. Tiesa, viņš bija vecākais, bet jaunākais bija 22 gadus vecs. Interesanti, ka Andrejs kursos satika Rafaelu Ciekuru, kurš vada lielu struktūrvienību NMPD. Starp kursantiem bija Latvijas vēstniece Ungārijā, kas tikko bija atgriezusies no savas vēstnieces pozīcijas, bija augsta ranga skolotājs, bija arhitekts, bija mākslinieks, bija uzņēmējs un sportists. Visi cilvēki bija ārkārtīgi motivēti un organizēti. Bija vecāki vīri, kas bija uzdienējuši jau Padomju armijā kā virsnieki, bet tagad nevairījās būt kājnieki (arī Andrejs Ērglis Padomju Savienībā bija medicīnas dienesta rezerves leitnants, kas bija piedalījies četru mēnešu kursos).
Tas ir pietiekami liels izaicinājums – ja Tu ej šādos Latvijas armijas rezervistu kursos, tūlīt malā jānoliek pozīcija, kas ir bijusi ārpus armijas, piemēram, Andrejam – administratora un klīnikas vadītāja pozīcija. Viņam kā komandu sportistam bija daudzkārt vieglāk, jo armija lielā mērā ir komandas sports, kur jāklausa trenera rīkojumiem un jāspēj sadarboties ar komandas biedriem. Viņam kā bijušam rezerves virsniekam nācās pakļauties ne tikai seržantam, bet arī dižkareivim. Vienkārši – zināmos dzīves brīžos ir jāpakļaujas tam, kurš vada konkrētu lietu. Īstenībā – veselība ir disciplīna, bet disciplīnu militārie kursi iemāca (to vajadzētu kursos iemācīties arī katram politiķim). Istabā dzīvoja 44 cilvēki.
Sagadījās, ka naktī, ko daļa pavadīja teltī, Alūksnē bija mīnus 20 grādi, bet tajā pašā laikā Liepājā – ap nulli, un visi nedaudz apsmēja liepājiekus.
Režīms ir bijis izcils. Sešos no rīta jāceļas, kaut pēdējais miegs ir vissaldākais. 6.10 – rīta rosme – vingrošana un kilometra skrējiens. Visnepatīkamākais bija triecienšautenes tīrīšana. Līdz 9.15 vakarā mācības, treniņš un intensīvs darbs. Apgūti dažādi ieroču veidi. Barošana ir bijusi fenomenāla.
Andrejs uzsver, ka seržanti un komandējošais sastāvs bijuši lieliski cilvēki un personības, viņa viedoklis par Latvijas armiju ir palielinājies tūkstoškārt. Viņš bija pārsteigts, kādas armijā ir fenomenālas medicīnas māsas. Viņš pa visām trim nedēļām tikai divas reizes dzirdējis kādu lamājamies dažus vārdus.
Kursos var apgūt izdzīvošanas prasmes un higiēnas zināšanas. Kursi ir iespēja trenēt fizisko un mentālo gatavību. Kursos iemācās just biedra plecu.
Un tomēr – gadījumā, ja Stradiņa slimnīcā atvestu divsimt cietušos, Andrejs Ērglis, iespējams, kļūtu par ierindas ārstu, iespējams – ķirurgu, kas asistē citiem ķirurgiem operācijās. Tomēr pieredzējušu ārstu funkcija būtu organizēšana un pacientu šķirošana. Bez tam kara gadījumā neviens nebūs atcēlis infarktus un insultus un citas kaites. Medicīna ir regulēta profesija, un diskusijas medicīnā dažkārt ir pārāk daudz.
Un tomēr – profesors Andrejs Ērglis šādus kursus iesaka katram, labāk jau to darīt jaunākiem. Tā ir sevis pārbaude un jaunatklāsme. Ir vērts gan priekš sevis, gan ģimenei, gan tautai.
