Kāds noskaņojums abu valstu sabiedrībā? 0
Premjerministrs Benjamins Netanjahu runās vairākkārt salīdzināja Islāma Republiku ar nacistisko Vāciju, kas tieši apdraudēja viņa valsts pastāvēšanu. Viņš raksturoja 2015.gada kodolvienošanos par “vēsturisku proporciju kļūdu”. Pēc Netanjahu teiktā, viņš “visiem līdzekļiem” novērsīs Irānas kodolbumbas pastāvēšanu un Izraēla vairākkārt veica sabotāžas aktus pret Irānas kodolprogrammu.
2020. gadā tika nogalināts Irānas kodolprogrammas vadītājs Mohsens Fakhrisadehs. Angļu laikraksts The Guardian un New York Times ziņoja, ka visi pierādījumi liecina par Izraēlas slepenā dienesta mērķtiecīgu slepkavību. Izraēla atbildību nedz noliedza, nedz apstiprināja.
Pretstatā valdību konfliktam iedzīvotāju vai pilsoniskās sabiedrības vidū vienmēr ir dažādi toņi. Arī Izraēlā vairākkārt izskanējuši viedokļi, kas pauž solidaritāti ar Irānas tautu. Piemēram, sociālo mediju iniciatīva “Izraēla mīl Irānu”, kas pirmo reizi tika publicēta 2012. gadā. Bet 2023. gadā līdzīga kampaņa atbalstīja irāņus, kuri izgāja ielās pret Teherānas režīmu pēc Mahsa Jina Amini nogalināšanas. Pavisam nesen bija vēl viens mēģinājums atdzīvināt kampaņu, izmantojot tēmturi #IsraelisLoveIranians, vēsta DW.
Taču politiskā līmenī kopš islāmistu Hamās uzbrukuma Izraēlai 2023. gada oktobrī un tā rezultātā Izraēlas izsludinātā “atriebības kara”, kā to raksturoja premjerministrs Netanjahu, frontes ir kļuvušas stingrākas nekā jebkad agrāk. Saskaņā ar ANO datiem Gazas karā ir nogalināti vairāk nekā 41 000 palestīniešu.
Bet Hezbollah un Izraēlas raķešu apšaudes no Libānas dienvidiem uz galvaspilsētu Beirūtu jau likušas simtiem tūkstošu cilvēku Izraēlā un Libānā pamest savas mājas. Bailes no kara paplašināšanās ir lielas. ASV, ES un Vācija aicina visas karā iesaistītās puses izrādīt atturību un nosoda otrdienas uzbrukumus.
