Izraēla pēc otrdienas nakts sola parādā nepalikt 136
Atkal naids saasinās: Irāna uzbrūk Izraēlai ar raķetēm, bet Izraēlas valdība draud ar atbildes uzbrukumiem. Tomēr abas valstis ne vienmēr bijušas karojošas pretinieces – tieši otrādi. Par to plašāk raksta izdevums Deutshe Welle.
Karš Gazas joslā ilgst gandrīz gadu. Un ne tikai Gaza vairs cīnās. Raķešu un dronu uzbrukumi jau vairākus mēnešus notiek arī starp Izraēlu un Libānu, Sīriju, Irāku un Jemenu. Piemēram, jūlija beigās Teherānā tika nogalināts teroristu grupējuma Hamās ārzemju vadītājs. Pēc tam Irānas vadība solīja atriebties. Pagājušajā piektdienā tika nogalināts Hasans Nasrallahs, Libānas šiītu organizācijas Hezbollah vadītājs, vēl viens svarīgs Teherānas sabiedrotais. Iepriekš, sprāgstot radio uztvērējiem, dēvētajiem peidžeriem, mobilajiem telefoniem tika ievainoti simtiem Hezbollah amatpersonu un vairākas gāja bojā. Kopš tā laika nav bijis skaidrs, vai un kā Irānas militārā vadība reaģēs – arī konfliktu pārņemtās kopīgās vēstures dēļ, tā situācijas fonu ieskicē izdevums.
Islāma Republikas pretuzbrukums sākās otrdienas vakarā: Irānas Revolucionārā gvarde izšāva simtiem raķešu uz Izraēlu. Uzbrukums bija atriebība par Hezbollah ģenerālsekretāra Hasana Nasralla un Irānas ģenerāļa nogalināšanu, paziņoja valsts televīzija.
Sabiedrotie kļuva par ienaidniekiem
Irāna un Izraēla ir bijušas ienaidnieces gadu desmitiem. Teherāna noliedz Izraēlas tiesības pastāvēt un draud “cionistu režīmam” ar iznīcināšanu. Izraēla savukārt uzskata Irānu par savu senāko ienaidnieku. Bet tas ne vienmēr bija tā. Abas valstis bija cieši saistītas līdz Islāma revolūcijai Irānā 1979. gadā. Irāna pat bija viena no pirmajām valstīm, kas 1948. gadā atzina Izraēlas valsti.
Izraēla uzskatīja Irānu par sabiedroto pret arābu valstīm Tuvo Austrumu konfliktā. Teherānai Izraēla, ko atbalstīja Vašingtona, bija arī apsveicams politisks pretsvars arābu kaimiņiem, vēsta DW. Izraēla apmācīja Irānas lauksaimniecības ekspertus, nodrošināja tehniskās zināšanas un palīdzēja veidot un apmācīt Persijas bruņotos spēkus. Toreizējais Irānas valdnieks šahs Mohammads Reza Pahlavi par to maksāja ar naftu, kas bija nepieciešama ekonomiski attīstītajai Izraēlai.
Irānā bija otrā lielākā ebreju kopiena ārpus Izraēlas. Pēc revolūcijas valsti pameta lielāka ebreju daļa. Bet šodien Irānā joprojām dzīvo vairāk nekā 20 000 ebreju.
