Foto: ekrānuzņēmums no video.

VIDEO. Ikšķiles novada iedzīvotājus pārsteidz iespaidīga velna slota 0

Ikšķiles novada Dubkalnu karjerā Jāņu dienā izveidojusies iespaidīga velna slota jeb putekļu virpuļviesulis. Nav ziņu, ka tā būtu nodarījusi kādus postījumus, facebook raksta Toms Bricis.

Reklāma
Reklāma
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas
Angliski to dēvē par putekļu velnu (“dust devil”), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus.

Šāda dabas parādība Latvijā biežāk novērojama pavasarī, dažkārt arī vasarā un sausā laikā rudenī. Šādi virpuļstabi parasti nav bīstami, jo zaudē savu spēku saskaroties pat ar nelieliem šķēršļiem – krūmiem, kokiem, ēkām – un bojājumus tiem visbiežāk nerada.

CITI ŠOBRĪD LASA
Virpuļstabi pavasarī veidojas saulainās un siltās dienās, kad dominē lēns vējš.

Sauss gaiss, kāds tas bieži ir skaidrā laikā pavasarī, sasilst nevienmērīgi, vietām ļoti strauji, tādēļ atsevišķas gaisa masas, kas uzsilušas vairāk, strauji ceļas augšup un dažkārt iegriežas virpulī, radot “velna slotas”.

Velna slotas ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornādo, taču šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi – zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.

Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.

Iespaidīga velna slota Ikšķiles novadā

Ikšķiles novada Dubkalnu karjerā Jāņu dienā izveidojusies iespaidīga velna slota jeb putekļu virpuļviesulis. Nav ziņu, ka tā būtu nodarījusi kādus postījumus.Angliski to dēvē par putekļu velnu ("dust devil"), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus.Šāda dabas parādība Latvijā biežāk novērojama pavasarī, dažkārt arī vasarā un sausā laikā rudenī. Šādi virpuļstabi parasti nav bīstami, jo zaudē savu spēku saskaroties pat ar nelieliem šķēršļiem – krūmiem, kokiem, ēkām – un bojājumus tiem visbiežāk nerada.Virpuļstabi pavasarī veidojas saulainās un siltās dienās, kad dominē lēns vējš. Sauss gaiss, kāds tas bieži ir skaidrā laikā pavasarī, sasilst nevienmērīgi, vietām ļoti strauji, tādēļ atsevišķas gaisa masas, kas uzsilušas vairāk, strauji ceļas augšup un dažkārt iegriežas virpulī, radot "velna slotas".Velna slotas ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornādo, taču šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi – zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.

Posted by Toms Bricis LTV Laika ziņas on Trešdiena, 2020. gada 24. jūnijs

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.