VIDEO. Gruzijas “Z paaudze” par patriotismu, Krieviju un nākotni: “Man Eiropa ir daļa no tādas pasaules, kas nav perfekta, bet tik un tā ir humānākā daļa no pasaules” 7
Medijs “Radio Free Europe/Radio Liberty” sarunājās ar Gruzijas jauniešiem, tā saukto “Z paaudzi”, kuri piedalījās protestos pret strīdīgi vērtēto jauno “ārvalstu aģentu” likumprojektu, kas būtu licis subjektiem, kuriem ir vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, reģistrēties kā “ārvalstu aģentiem”. Valdība atlika ierosināto tiesību aktu pēc masu protestiem galvaspilsētā Tbilisi.
“Es kļuvu nikna, kad viņi sākotnēji teica, ka nepieņems likumu, bet tad sāka slepus par to debatēt. Ja mums ir demokrātija un cilvēki izvēlas un cilvēki izlemj, tad kāpēc visi šie slēptie lēmumi? Šie bezjēdzīgie meli? Viņi ir pieauguši vīrieši – vai viņiem nav kauna? Es esmu 20 gadus jauna sieviete, stāvu šeit un pieprasu, lai viņi izrāda cieņu. Bet viņiem nav pašcieņas, šiem pieaugušajiem vīriešiem nav goda. Viņi tur stāv un dara tik daudz muļķīgu lietu,” sarunas sākumā saka Elene.
Ko jaunie gruzīni saprot ar vārdu “brīvība”?
“Persona bez brīvības ir vergs,” uzskata Sergi.
“Man brīvība ir nākotne, kuru neviens neizlemj manā vietā,” atklāj Ani.
“Man nevajadzētu baidīties kaut ko darīt, kaut ko radīt,” saka Nika.
“Izpausmes brīvība, runas brīvība, darīt to, kas tev patīk un ko tu mīli, nebūt ierobežotam – tā ir brīvība jauniem cilvēkiem. Tev jābūt iespējai izplest spārnus,” uzskata Nata.
“Es šeit stāvu kopā ar savu ģimeni un draugiem. Mēs kopā aizstāvam viens otra brīvību. Ja mēs šo neatrisināsim tagad, mums būs šeit jāstāv arī nākamgad un tad mums neatliks laika dzīvot,” ir pārliecināts Nila.
“Brīvība ir tad, kad es varu izvēlēties, ko es gribu,” norāda Sopho.
“Ņemam šo likumu par piemēru. Es varētu gūt finanses no kaut kurienes, lai veiktu labu darbu, kaut ko tādu, kam būtu labi rezultāti un kas, manuprāt, ir pareizi. Man vajadzētu to spēt darīt un valstij tur nevajadzētu iejaukties,” uzskata Elene.
“Z paaudzes” gruzīni par patriotismu
“Vistīrākā patriotisma definīcija pašlaik notiek man aiz muguras. Šie cilvēki, kas stāv šeit, ir patrioti,” nosaka Sergi.
“Es neatbalstu nevienu politisko partiju. Es esmu apolitiska, bet, kad manas tēvzemes liktenis šeit tiek izlemts, es nevaru palikt mājās. Šis ir tas, ko man nozīmē patriotisms,” stāsta Ani.
“Man patriotisms mēdza nozīmēt vienkāršu lietu – valodu, tēvzemi, ticību. Tagad es domāju, ka patriotisms ir mīlestība. Ja tu nespēj mīlēt, tad nevari mīlēt savu valsti vai Zemi, vai jebko citu,” saka Nila.
“Es domāju, ka tas nozīmē redzēt labās un sliktās lietas savā valstī un katru dienu mēģināt tās vērst par labu,” domā Sopho.
“Mans jaunais mīļākais termins ir “etniskais mājīgums” un tas reprezentē labāko patriotisma veidu. Mēs mīlam Gruziju, jo mēs šeit jūtamies etniski mājīgi. Mēs gribam, lai tā ir mūsu, un mēs negribam, lai citi šeit iejauktos,” stāsta Elene.
Krievija un Rietumi
“Priekš manis Krievija nozīmē verdzību, nevienlīdzību un ideju apspiešanu. Gruzija nekad nenostāsies tādas valsts pusē,” ir pārliecināta Ani.
“Man Eiropa ir daļa no tādas pasaules, kas nav perfekta, bet tik un tā ir humānākā daļa no pasaules, kas ir tuvu perfektumam,” saka Sergi.
“Krievija man ir sinonīms vienam egocentriskam cilvēkam, kurš cieš no varenības maldiem,” uzskata Sopho.
“Priekš manis Rietumi ir kultūras telpas, kas mūs pieņem tādus, kādi esam. Eiropas Savienības valstis saglabā savas kultūras, kuras viņiem ir bijušas gadsimtiem,” stāsta Nika.
“Šeit joprojām ir padomju savienības pārpalikumi, bet Krievijas politika, sistēma un režīms – nekādā gadījumā! Tas nedrīkst šeit iesakņoties. Ikvienam grūzīnam tas ir nepieņemami,” uzskata Elene.
Ko vēlas jaunā gruzīnu paaudze?
“Es zinu, ka mana tēva un mātes paaudze uzauga ar šādiem protestiem. Man ir viena vienkārša vēlēšanās – lai maniem bērniem pat ne viena nakts nav jāpavada šeit protestējot,” stāsta Sergi.
“Es vēlos dzīvot Gruzijā, lai viss ir mierīgi. Vēlos, lai valdība ieklāusās cilvēkos,” atklāj Elene.
“Es tikai vēlos būs labs cilvēks un dzīvot normālu dzīvi. Vēlos būt režisors. Ja esi dzimis Gruzijā, te ir daudz materiāla, ar ko strādāt, un mums priekšā ir daudz piedzīvojumu,” ir pārliecināts Nila.
Kam tic Gruzijas “Z paaudze”?
“Es ticu, ka esam daudz informētāki, nekā iepriekšējās paaudzes, un redzam pasauli skaidrāk, tāpēc arī kļūstam dusmīgāki. Mēs daudz ātrāk kļuvām nikni nekā manas mammas paaudze. Viņi arī kļuva nikni, bet kad esi dusmīgs savos 30 gados, esi nostabilizējies un ar ģimeni, un tas ierobežo dusmas,” uzskata Elene, un turpina, “man vēl nav ģimenes, es studēju un man vēl nav daudz kā, ko zaudēt. Manā vecumā mēs veidojam nākotni. Un kad niknums pieaug, bailēm nav nozīmes. Mums nav bail!”
