VIDEO. Ģimenes izbrauciena laikā trīsgadniece atrod 3800 gadus senu dārgumu 0
Apmeklējot arheoloģisko izrakumu vietu Tel Azekah, aptuveni 50 jūdzes uz dienvidaustrumiem no Telavivas, 3 gadus vecā Ziva Nitzana atrada skarabeja amuletu, kas, domājams, piederēja kānaāniešu kopienām, kas datētas 3800 gadus senā pagātnē, sociālajos tīklos vēsta Izraēlas senlietu pārvalde.
Tel Azekah bībeliski nozīmīga arheoloģiskā vieta. Tas ir kalns, kas veidojies no apmetņu paliekām, kas laika gaitā uzceltas viena virs otras.
Atklājums noticis marta sākumā, Senlietu pārvaldei pastāstīja trīsgadnieces māsa Omera Nitzana, ziņo “cbs News”.
“Mēs gājām pa taku, un tad Ziva noliecās, un no visiem akmeņiem, kas viņai bija apkārt, viņa pacēla tieši šo akmeni,” sacīja Omera Nitzana. “Kad viņa no tā notīrija smiltis, mēs ieraudzījām, ka tajā kaut kas atšķiras.”
Pēc tam ģimene uz šo atradumu vērsa senlietu iestādes uzmanību.
Ēģiptes arheoloģijas kuratore Izraēlas muzejā Jeruzalemē Daphna Ben-Tora, kuras zināšanas ir saistītas ar seniem amuletiem un zīmogiem, konstatēja, ka mazais dārgums radīts vidējā bronzas laikmetā, laika posmā no aptuveni 2100. gada līdz 1600. gadu p.m.ē. Šajā laikmetā attīstījās plaukstoša kanaāniešu kultūra Levantā, reģionā, kas, domājams, sastāv no mūsdienu Sīrijas un Libānas daļām, kas robežojas ar Vidusjūras austrumu daļu. Kānaānieši bija agrīna semītu populācija, kas dzīvoja šajā apgabalā un ir redzama Bībeles tekstos.
Skarabeja formas amuleti, piemēram, kādu atrada Ziva, ir mazi, grezni priekšmeti, kas izgrebti tā, lai līdzinātos mēslu vabolei, norāda Izraēlas senlietu pārvalde. Iestāde atzīmē, ka šo greznumlietu pirmsākumi meklējami senajā Ēģiptē, kur mēslu vabole tika uzskatīta par “svētu” un tika uzskatīta par “jaunas dzīves simbolu” vai pat Dieva simbolu.
“Šajā periodā skarabejus izmantoja kā zīmogus un kā amuletus,” teikts Ben-Toras paziņojumā. “Tie tika atrasti kapos, sabiedriskās ēkās un privātmājās. Dažreiz uz tiem ir simboli un vēstījumi, kas atspoguļo reliģisko pārliecību vai statusu.”
Trīsgadniece Ziva atklāja amuletu Tel Azekah daļā, kur arī iepriekš tika atrasti vēsturiski artefakti, sacīja arheologi. Citi identificētie artefakti bija pilsētu mūri un lauksaimniecības celtnes no Jūdas karalistes, kas pastāvēja dzelzs laikmetā pēdējā tūkstošgadē.
“Mēs šeit veicam izrakumus gandrīz 15 gadus, un izrakumu atklājumi liecina, ka vidējā bronzas un vēlā bronzas laikmeta laikā šeit Tel Azekahā uzplauka viena no svarīgākajām pilsētām Jūdejas zemienē,” sacīja Telavivas universitātes profesors Odeds Lipšits, kurš vadīja arheoloģiskos izrakumus šajā vietā. “Zivas atrastais skarabejs pievienojas garam šeit atklāto ēģiptiešu un kanaāniešu atradumu sarakstam, kas apliecina ciešās saites un kultūras ietekmi starp Kanaānu un Ēģipti šajā periodā.”
Amulets tiks izstādīts īpašā izstādē aprīļa vidū.
