VIDEO. Garisons: Eiropa divus gadus ir karā, bet militārās ražošanas jauda nav pieaugusi 130
Autors: TV24
TV24 raidījumā „Kārtības rullis”, diskutējot par Latvijas militārās industrijas iespējām, līdzšinējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra ļoti būtisku problēmu – kopējā Eiropas militārās rūpniecības ražošanas jauda ir vairāk nekā nepietiekama.
„Ja skatāmies uz Eiropas militāro rūpniecību, mēs nespējam nodrošināt tādus apjomus Ukrainas karam. Manuprāt, lielais jautājums būs tajā brīdī, kad militārā tehnika, kas Ukrainā pašlaik ir, būs jānomaina un jādod jauna. No kurienes tā nāks? Kas to saražos?” retoriski jautā Garisons. „Piemēram, Amerikā ir pilnīgi cita sistēma, kas attiecas uz militāro industriju. Tur prezidentam kara laikā ir mobilizācijas uzdevumi, kad Amerikas valdība ar prezidenta dekrētu var uzdod komersantam veidot vai paaugstināt ražošanu. Arī tagad Amerikas prezidents šo sistēmu ir daļēji iedarbinājis. Savukārt Eiropā mēs divus gadus esam karā, bet militārās ražošanas jauda gandrīz vai nav pieaugusi!”
Kā pozitīvu piemēru Garisons min Somiju. „Protams, varam teikt, ka arī Somijā viss ir slikti, bet Somija visus šos gadus, lai arī minimāli, tomēr ir saglabājusi ražošanas jaudas,” viņš sacīja TV24 raidījumā.
Bijušā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra teikto papildina Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
„Valsts aizsardzības koncepcija ir pateikusi galvenās jomas, kurās NBS šobrīd saredz iespēju, kā nacionālā aizsardzības industrija var sniegt pienesumu. Tās ir gan bezpilota sistēmas, gan dažādas mašīnbūves un mobilās sistēmas. Tā, ka kopumā Valsts aizsardzības koncepcija pasaka, kas ir tās svarīgākās lietas, ko NBS no industrijas sagaida. Bet, ja mēs gribam, un visa Eiropa grib kāpināt ražošanas kapacitāti, tad ir jābūt skaidram uzdevumam. Bet uzdevums nav skaidrs, jo, ja mēs gribam dabūt ne tikai finansējumu, bet arī kompetenci kaut ko ražot, tad mums ir jārunā ar stratēģiskajiem investoriem. Un, jā – mums viņiem ir jāsniedz garantijas, kas ir tie primārie apjomi, kurus mēs pērkam. Mums ir jāslēdz ilgtermiņa līgumi, un tikai tad mēs varam runāt pa kaut kādu attīstību. Arīdzan aizsardzības industrijas likumā ir iezīmētas šīs stratēģiskās partnerības, mēs runājam par kritiskiem pakalpojumiem, kas ir jānodrošina,” skaidro Egle.
Drošības eksperte papildina Garisona sniegto piemēru par Amerikā piekoptajiem mobilizācijas pieprasījumiem. „Es domāju, šis ir īstais laiks, kad par to jārunā. Ka arī privātajai industrijai noteiktas jaudas ir jāalocē (jāpiešķir) krīzes situācijām.”
