VIDEO. Gan tradīciju turpinātājs, gan jaunas politikas ieviesējs: eksperti vērtē Egila Levita pirmo nedēļu prezidenta amatā 0
Gan tradīciju pārņēmējs, gan jaunas politikas ieviesējs, kurš pats raksta savas runas un saka to, ko patiesībā domā – pēc Egila Levita pirmās nedēļas Valsts prezidenta amatā eksperti izteikuši vērtējumus par mūsu valsts augstāko amatpersonu.
Simboliskā ceremonijā pieņemot Rīgas pils atslēgas, šonedēļ Raimondu Vējoni valsts pirmās amatpersonas amatā nomainīja Egils Levits. Jaunais Valsts prezidents uzrunā Saeimai nosauca trīs prioritātes, kas, pildot sev uzticētos pienākumus, viņam būs vissvarīgākās.
“Solidaritāte, piederības apziņa Latvijai un Eiropai, iespēja dzīvot modernā valstī,” norādīja Levits.
Sabiedrībā plašāk atbalsojās Levita skarbi formulētais aicinājumus politiskajai elitei strādāt tā, lai pēc pāris gadiem vairs dienaskārtības augšgalā nebūtu jautājumi par korupciju, krāpšanos iepirkumos un partiju atkarību no ziedotājiem.
Savukārt politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis pauž: “Par šīm runām – izskatās, ka viņš pats tās ir rakstījis, un to, ko viņš domā, to viņš runā. Un tas jau ir ļoti patīkami.”
Rajevskis uzsver, ka Levits vienlaikus savās uzrunās mēģinājis sevi prezentēt ne tikai kā jaunu laiku ieviesēju, bet arī kā iepriekšējo prezidentu sāktā darba turpinātāju.
Saeimā Levits ar labu vārdu pieminēja visus iepriekšējos Valsts prezidentus, īpaši izceļot pirmo prezidentu Jāni Čaksti, kurš, tāpat tā Levits, bija jurists.
Prezidenta komanda pēc Levita stāšanās amatā ir gandrīz dubultojusies. Ja Raimondam Vējonim bija seši padomnieki, tad Levitam teju divreiz vairāk – 11.
Politologs Juris Rozenvalds norāda, ka Levita komandā dominē juristi un diasporas pārstāvji, kamēr padomnieku ekonomikā Levits vēl nav izvēlējies, kaut gan kā vienu no savām prioritātēm prezidents solidaritātes veicināšanu, ar ko jāsaprot ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana.
Rozenvaldu pārsteidzis tas, ka prezidenta komandā nav arī integrācijas padomnieka – tā vietā Levits savā komandā pieņēmis vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumu padomnieku, Nacionālās apvienības politiķi Jurģi Klotiņu.
Turklāt Levita uzrunās paustās atziņas par nacionālajiem jautājumiem varētu nebūt pieņemamas Latvijas mazākumtautībām, bažījas Rozenvalds.
“Es nedomāju, ka tas ir īsti tas, kas apmierina ceturto daļu Latvijas iedzīvotāju. Un tā ir problēma. Atvērtā latvietība skan ļoti skaisti. Bet kas īstenībā ir atvērtā latvietība – iemācieties latviešu valodu, pārņemiet latviešu kultūru. Piedošanu, bet tādā piedāvājumā tā ir tāda maiga asimilācija. Es nezinu, vai tie cilvēki ir uz to gatavi,” bilst Rozenvalds.
