VIDEO. “Man aiz muguras ekrānā ik pa pāris sekundēm mainījās dažādas krāsas…” Ētera personība Jānis Labucs tiešraidēs piedzīvojis kuriozus
18
Televīzijas ļaudīm allaž kuriozi darbā notiek īpaši pamanāmi, jo bieži tie tiek nofilmēti un tos ierauga daudzi skatītāji. Īpaši labi to var attiecināt uz tiešraidēm.
Par godu 1.aprīlim lūdzām TV24 ētera personību Jāni Labucu atklāt, kādus kuriozus viņam ir gadījies piedzīvot tiešā ētera laikā. Tie apkopoti arī pievienotajā video.
Divi smieklīgi atgadījumi viņam saistās ar milzīgu skārienjūtīgu ekrānu, kāds ilgāku laiku atradies TV24 studijā un uz kura interaktīvi bijis iespējams darboties un rādīt arī skatītājiem vizuālos materiālus no dažādiem resursiem.
“Sākumā tā likās kā Dieva dāvana studijā, bet patiesībā šī “planšete” dzīvoja savu dzīvi, un nekad nevarēja paredzēt, kas notiks,” savu stāstu sāk Jānis.
“Reiz es tiešraidē runāju, man aiz muguras ir milzīgā “planšete”, rādu tajā attēlu un pēkšņi ekrānā sākas krāsu pārbaude – man aiz muguras ik pa pāris sekundēm mainās dažādas krāsas. Es to redzu kamerā, smiekli nāk. Mēģināju kaut kā izkļūt no šīs situācijas,” atceras ētera personība.
Savukārt cits gadījums bijis kāda sižeta pārraidīšanas laikā. Parasti, kad skatītājiem tiek rādīts kāds sižets, skaņa ēteram tiek atslēgta, taču reiz tā tomēr nav sanācis. Jānis mainījis attēlus planšetē, pat nenojausdams, ka viss, ko viņš saka, tiek pārraidīts skatītājiem.
“Es dusmojos uz planšeti un pateicu: “Kas tā par h**ņu?” To dzirdēja visi skatītāji. Pēc tam nezināju, ko darīt, vai atvainoties. Izvēlējos strausa politiku,” atceras Jānis.
Tiesa, ar to šis stāsts vēl nebeidzas. Izejot no studijas, pretī nācis TV24 saimnieks Andrejs Ēķis. Jānis uzreiz pastāstījis savu neveiksmīgo gadījumu, atzinies, ka studijā gadījies necenzēti izteikties.
Uz ko Andrejs Ēķis reaģējis ļoti mierīgi un vien pārvaicājis: “Un? Tas ir viss? Tas ātri aizmirsīsies!”
Pārāk ātri gan aizmirsies neesot, cilvēki vēl kādu laiku zvanījuši un rakstījuši uz televīziju.
Rezumējot stāstu par kurioziem, Jānis nosaka: “Es ceru, ka vairs nekas tik traks nenotiks pie mums.”
