VIDEO. Džordža Vašingtona rezidencē atrasti ideāli saglabājušies 250 gadus veci ķiršu kompoti 14
Džordžs Vašingtongs savā Vernonas muižā glabājis ievērojamu daudzumu ķiršu pudeļu. Restaurācijas projekta ietvaros veikto arheoloģisko izrakumu laikā muižas pagrabā, kas atrodas Potomakas upes krastā, tika atklātas vairāki desmiti ķiršu ogu pudeles. Šie augļi, kas glabājušies vairāk nekā 250 gadus speciālās glabāšanas bedrēs, ir saglabājušies teicamā stāvoklī, vēsta “AP”.
Projekta galvenais arheologs Džeisons Borozs šādu lieliski uzglabātu pārtikas atradumu no pirms vairāk nekā 250 gadiem raksturo kā unikālu.
“Tas, ka pēc 250 gadiem mēs atrodam praktiski svaigus augļus, ir patiesi iespaidīgi,”
intervijā sacīja Borozs. “Visam jābūt perfekti noritējušam, lai tas notiktu.”
Dažās pudelēs atrasti veseli augļi, kas nepārprotami atpazīstami kā ķirši. Citās pudelēs, domājams, ir jāņogas, lai gan precīzai noteikšanai tiek veiktas pārbaudes.
Projekts sadarbojas ar ASV Lauksaimniecības departamentu, kas veic augļu DNS testus. Tāpat tiek pētīti vairāk nekā 50 no pudelēm iegūti ķiršu kauliņi, lai noskaidrotu, vai kādu no tiem ir iespējams iestādīt.
“Tā ir maz ticama iespējamība,” par ķiršu kauliņa izmantošanu koka audzēšanā teic’ ASV Lauksaimniecības departamenta augu ģenētiķis Benjamins Gutijeress. Sēklas vislabāk saglabājas, ja tās ir sausas, bet lielākais daudzums no Mount Vernon atrastajiem paraugiem bija piesātināti ar ūdeni. Pirmie pārbaudītie kauliņi nebija dzīvotspējīgi.
Tomēr, pēc viņa teiktā, pudeles ir sensacionāls atradums. Papildus DNS testiem ķīmiskās analīzes, iespējams, varētu parādīt, vai augļu konservēšanai izmantotas kādas īpašas garšvielas.
Ierakstos redzams, ka Džordžam un Martai Vašingtoniem garšoja ķirši, vismaz tad, kad tie tika sajaukti ar brendiju. Ir saglabāta Martas Vašingtonas recepte ķiršu liķiera “cherry bounce” pagatavošanai, un Džordžs Vašingtons rakstījis, ka 1784. gadā viņš ņēmis līdzi ķiršu liķiera kannu ceļojumā pāri kalniem.
Taču šie ķirši, visticamāk, tika pildīti pudelēs, lai tos ēstu vienkārši kā ķiršus, uzskata Borozs.
Augsto augļu konservēšanas kvalitāte atspoguļo paveiktā darba augsto līmeni. Muižas virtuvi vadīja vergi. Saskaņā ar liecībām, virtuvi pārraudzīja verdzene vārdā Dolla, kura ieradās īpašumā 1758. gadā kopā ar Martu Vašingtonu.
“Paverdzinātās personas, kas rūpējās par kokiem, plūca augļus, strādāja virtuvē, iespējams, ir tās kas, pārraudzīja un veica šo procesu,” sacīja Borozs. “Tas ir ļoti prasmīgs process. Pretējā gadījumā tie nebūtu saglabājušies šādā veidā.”
Zināms, ka pudeles ir vecākas par 1775. gadu, jo tajā laikā muiža tika paplašināta un šī vieta tika pārklāta ar ķieģeļu grīdu.
Uzsākot arheoloģiskos darbus, jau aprīlī tika ziņots par divu pudeļu atrašanu. Rakšanas gaitā to skaits pieauga līdz 35 sešās atsevišķās glabāšanas bedrēs. Sešas no pudelēm bija sasistas, bet pārējās 29 palika neskartas. Divpadsmit pudeles saturēja ķiršus, 16 – citas ogas, domājams, jāņogas, bet viena lielāka pudele saturēja gan ķiršus, gan citas ogas.
Borozs uzskata, ka visas pudeles tagad ir atrastas.
“No šīm pudelēm mēs ceram iegūt daudz informācijas,” viņš teica.
Atklājums sniedz ieskatu ne tikai Vašingtonu ģimenes uzturā, bet arī vergu, kas tur strādā, prasmēs un zināšanās. Tas liecina par augstu ēdienu gatavošanas un konservēšanas līmeni 18. gadsimtā.
Pētījums turpinās, un, iespējams, tiks atklāti vēl citi arheoloģiski dārgumi.
