VIDEO. Drošības dienests izmeklē bijušā diplomāta Brēmaņa gaitas AAE 2
Valsts drošības dienests (VDD) atzinis par aizdomās turamo bijušo Latvijas vēstniecības pilnvaroto lietvedi Apvienotajos Arābu Emirātos rātos (AAE) Rūdolfu Brēmani, tā šovakar ziņoja LTV raidījums “de facto”. Ļoti iespējams, VDD interese par Brēmani saistīta ar viņa darbošanos ārlietu dienestā.
Publiski visplašāk atspoguļotais Brēmaņa veikums bija viņa sarīkotās vakariņas 2017.gadā Dubaijā.
Brēmanim izdevās sasēdināt pie viena galda Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kādu šeihu un uzņēmēju Aināru Šleseru, prezidentam it kā par to iepriekš neko nezinot. Tomēr skandalozās vakariņas nav iemesls VDD interesei par Brēmani. Viņš tobrīd jau bija atstājis diplomātisko dienestu. Tiesa, darba attiecības netika izbeigtas uz jautras nots.
“Es varu teikt tikai to, ka ministrija pieņēma lēmumu [par darba attiecību pārtraukšanu], balsoties uz pietiekami nopietnu informāciju, kas mums tika nodota un kas bija arī mūsu rīcībā, bet sīkāk komentēt es neko nevēlētos tāpēc, ka ir vesela rinda jautājumu, kas tālāk tiek risināti,” saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Uzņēmumu reģistrā var lasīt, ka VDD decembrī nolēmis uzlikt arestu Brēmaņa kā aizdomās turamā mantai. Pirms nedēļas stājies spēkā arests viņam piederošā uzņēmuma “Middle East Latvia Holding” kapitāldaļām.
VDD par šo lietu atbild ļoti skopi. Nemin ne iespējamo nodarījumu, ne likuma pantus. Tikai apstiprina to, ka Brēmanim piemērots aizdomās turamā status.
Mantas arests gan liek secināt, ka Brēmanis varētu būt nodarījis kādu materiālu kaitējumu. Raidījums “de facto” min, ka diplomātu aprindās jau kādu laiku tiek runāts par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu no ārlietu dienesta caur dienesta dzīvokļiem.
Pēdējos gadus diplomātijā Brēmanis pavadīja Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos kā pilnvarotais lietvedis.
Pēc Brēmaņa aiziešanas no diplomātijas ar visai pārsteidzošiem novērojumiem dalījies Brēmaņa nolīgts darbinieks Husams El Imams. Viņš sūdzējies, ka viņa sievai Brēmanis licis noslēgt fiktīvu īres līgumu.
El Imams arī stāstījis, ka apartamentus vienā no smalkākajām Abū Dabī vietām “Etihad Towers”, kur Brēmanis dzīvojis, viņa vajadzībām īrējis kāds turīgs vīrs – Iftikhars Rasuls Gumans, kurš ap to laiku kļuva par Latvijas goda konsulu Islamabadā, Pakistānā. Šajos torņos apartamentu īre maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro gadā.
No Abū Dabī arī pienākušas ziņas, ka Brēmanis lūdzis palīgam El Imamam meklēt potenciālos “goda konsulus”, kuri būtu gatavi šo goda titulu iegādāties.
Brēmaņa bijušais palīgs atteicās atbildēt uz “de facto” jautājumiem, rakstot, ka “neesmu ieinteresēts šo lietu vēlreiz cilāt”.
Vai Brēmanis tiešām tā rīkojies? Ārlietu ministrija savus atklājumus tur stingrā noslēpumā. Ministrs Rinkrēvičs skaidro, ka ministrijai ir aizliegts šo informāciju izpaust: “Ministrija savulaik veica iekšējās kontroles pasākumus, kuru rezultātā šie jautājumi nav līdz galam pabeigti un tos risina kompetentas iestādes.”
Uz jautājumu, vai lieta saistīta ar dienesta dzīvokļiem, Rinkēvičs atbild, ka “tas nav jautājums tikai tādā plāksnē, kā jūs to uzdevāt, tur ir arī citas lietas.”
Kas tad varētu būt citas lietas? Starp VDD atbildības jomām ir arī Latvijas uzturēšanās atļauju saņēmēju izvērtēšana. Pēc aiziešanas no ārlietu dienesta Brēmanis esot pievērsies uzturšanās atļauju biznesam.
Taču, iesējams, viņš palīdzējis tikt pie atļaujām jau iepriekš, būdams diplomāts.
Piemēram, Brēmanim piederēja dāvinājumā saņemts zemes gabals Cēsīs. 2014.gadā viņš īpašumu, kura kadastrālā vērtība nesasniedz 17 tūkstošus eiro, pārdeva par 73 tūkstošiem eiro Uzbekistānas pilsonim Azamjonam Abdullajevam, rakstīts Zemesgrāmatā.
“de facto” zināms, ka tieši Brēmanis vērsies ar lūgumu Abrullajevam piešķirt Šengenas vīzu.
Brēmanis neatbildēja uz “de facto” lūgumu komentēt VDD veikto izmeklēšanu.
