VIDEO. Dokumenti liecina, ka Krievija apšauda ukraiņus ar Ukrainas raķetēm 122
Medijs “Radio Free Europe/Radio Liberty” atradis dokumentālus pierādījumus tam, ka Krievija uzbrūk Ukrainai ar spārnotajām raķetēm, ko Kijiva deviņdesmitajos gados nodeva Maskavai. Medija Ukrainas dienesta izmeklēšanas vienības “Schemes” ziņojums atklāj, ka daudzu raķešu sērijas numuri, kas trāpījuši mērķos Ukrainā, atbilst 1999. gada līgumā par ieroču nodošanu uzskaitītajām raķetēm.
“Sērijas numura sākums ir nodzēsts. Te arī tas ir nodzēsts un tur arī,” saka izmeklētājs.
Taču pilno sērijas numuru izdodas atrast zem raķetes spārna. Šis ir atslēgas pavediens, lai pierādītu, ka Krievija izmanto ukraiņu raķetes pret Ukrainu.
“NewYork Times” citē ukraiņu ģenerālis, kurš sacījis, ka Krievija izmanto padomju laika raķetes, ko tās saņēma no Ukrainas 1999. gadā.
Medija “Radio Free Europe/Radio Liberty” Ukrainas dienesta izmeklēšanas vienība “Schemes” devās izpētīt arhīvus, lai viestu skaidrību šajā jautājumā.
1999. gada līgumā ir fiksēti visi 575 raķešu numuri, kas tika nodoti Krievijas rīcībā. Tostarp arī raķetes numurs, kura tika notriekta netālu no Kijivas šī gada aprīlī.
Bet tā nav vienīgā šīs sērijas raķete, kas raidīta pret Ukrainu.
Šī raķete pavasarī piezemējās kādas Kijivas iedzīvotāju mājas dārzā.
“Es dzirdēju sprādzienu, mēs pamodāmies, piezvanīja kaimiņš un teica, ka mūsu dārzā deg uguns. Viņa gribēj skriet un dzēst nost, bet mans znots teica viņai, lai zvana policijai,” stāsta vietējā iedzīvotāja Irina.
Cita šīs sērijas raķete piezemējās ezerā netālu no Kijivas.
Savukārt kāda cita raķete pagājušā gada izskaņā trāpīja daudzdzīvokļu mājai, kā rezultātā tika nogalināta sieviete.
“Lielākais gabals no raķetes trāpija virtuvē. Tas bija vismaz nelielas automašīnas lielumā. Te nekas nebija palicis no tās sievietes… Ugunsdzēsēji un mediķi atsteidzās ar nestuvēm, bet viņi tās atpakaļ aiznesa tukšas. Te vairs nebija, ko nest,” atminas kaimiņš Oleksijs.
Izmeklēšanas vienība “Schemes” atrada vairāk nekā duci šīs raķešu sērijas numurus sarakstos, kuros uzskaitītas raķetes, ko Ukraina 1999. gadā nodeva Krievijai.
“Tās ir vecas raķetes. Tās nav tik precīzas, kā jaunās. Krievija izmanto visu, ko vien var. Lai saražotu jaunas raķetes, tas aizņem ļoti daudz laika. Ja viņiem ir pietiekami daudz veco raķešu, viņi tās izmantos,” stāsta kriminālistikas eksperts Oleksandrs.
Krievija un Ukraina parakstīja vienošanos 1999. gada oktobrī Jaltā, Krimā, kas ir Ukrainas teritorija, kuru šobrīd ir okupējusi Krievija. Apmaiņā pret gāzes parādu dzēšanu Ukraina nodeva Krievijai vairākus bumbvedējus un spārnotās raķetes.
Vairāki kādreizējie Ukrainas politiķi atteicās apspriest šo jautājumu ar izmeklētājiem, taču tā laika Ukrainas prezidenta administrācijas ārlietu nodaļas vadītājs Volodimirs Ohrizko piekrita sarunai.
“ASV pieprasīja, lai mēs šos ieročus atdodam Krievijai. Tas bija nosacījums, lai mēs kļūtu par starptautiskās sabiedrības locekli. Ja mēs rīkotos citādi, mums draudētu sankcijas. Tas bija laiks, kad Ukrainas ekonomiskā situācija bija briesmīga.”
Taču bijušais ASV vēstnieks Kijivā Stīvens Pifers to noliedz un saka, ka šis Ukrainas lēmums ir saistīts ar ieroču samazināšanas līgumu, kas noslēgts ar Padomju savienību 1991. gadā.
Lai arī kas noveda pie šādas vienošanās, tās iznākums ir traģisks – ukraiņi cieš tās nāvējošās sekas.
