VIDEO. “Decembrī es nolecu no Akmens tilta Daugavā!” Stiprais stāsts par kādu latviešu sievieti Stirnu, kuras dziesmu nu dungo teju katrs latvietis
0
Brīvdienās soctīklos pamanīju kādu latviešu mūziķi, kura piesaistīja uzmanību ar savu tēlu un kādu īpašu dziesmu, kura uzreiz pielīp un nelaiž vaļā. Dziesma izplatījusies soctīklos virāli – to īsā laikā noklausījušies jau teju 3 miljoni cilvēku, pie ieraksta pievienots tūkstošiem komentāru. Tā ir dziesma, kas neatstāj vienaldzīgu.
Minētā sieviete, kas radījusi lipīgo dziesmu, ir Lilita, kura kādreiz bijusi viena no dalībniecēm sociālajā projektā “Caur ērkšķiem uz…”. Tagad gan viņa plašāk pazīstama ar skatuves vārdu Stirna.
Sievietes liktenis ir bijis sarežģīts. Mediji jau iepriekš par to rakstījuši – māte viņu pametusi dzemdību namā, meitene augusi ar patēvu, kurš viņu seksuāli izmantojis. Pusaudzes vecumā viņa piesieta pie slimnīcas gultas, ārstējot it kā psihisku saslimšanu, kura diagnosticēta nepatiesi.
Pirms 3 gadiem viņa ierakstīja savu pirmo dziesmu – “Dvēseles takās”. Viņas mūzika ir īpaša, tieši tāpat, kā Stirnas raksturs.
Man īpaši prātā nospiedās kāds viņas “TikTok” platformā publicēts video, kas atklāj, cik nozīmīgu ceļojumu jaunā sieviete piedzīvojusi aizvadītā gada laikā.
Video viņa stāsta: “Šis gads bija ļoti grūts, bet man šis gads ir par to, ka ir iespējams izlīst no depresijas. Šis bija pirmais gads, kad man ziemā nav depresijas. Pagājušā gada decembrī es nolecu no Akmens tilta Daugavā. Tas bija stulbs lēmums, emocionāls, bet, kā ir, tā ir jādzīvo. Tagad ir pagājis gads, kopš es strādāju ar sevi. [..] Man nācās nedaudz pacīnīties ar sevi. Skaitīšu uz pirkstiem. Es šogad pabiju Nīderlandē. Es šogad pazaudēju mājas. Es šogad pazaudēju cilvēkus savā dzīvē. Es šogad pazaudēju pilnīgi visu. Es ar kājām aizgāju līdz Polijai. Es ar kājām aizgāju no Latvijas līdz Polijai. Tas bija ļoti garš ceļš. Es dabūju diagnozi “epilepsija”. Es dabūju diagnozi UDHS. Es šogad dzīvoju uz jumta, uz ielas (jo nebija māju). Pilnīgā vietnatnē. Es šogad veiksmīgi izlīdu no tā.
Es šogad aizbraucu pastrādāt uz Zviedriju. Un šogad es iemācījos ļoti daudz vērtības. Šogad es uzrakstīju daudz jaunas dziesmas. Šogad es attīstīju savu mūzikas kanālu. Es ataudzēju matus. Es pieņēmu sevi. Es pārstāju sevi nosodīt. Man reāli palika vienalga par visiem svešajiem viedokļiem. Es iemācījos pateikt “nē”, es iemācījos pati risināt savas problēmas. Es iemācījos būt absolūtā mierā pati ar sevi. Es veselu gadu nelietoju alkoholu, ne pili. Es izdzīvoju šo gadu un neaizgāju sviestā. Kopā 23 sasniegumi šogad. Bet pirms gada es izlēcu no tilta. Mīļie cilvēki, man ir jautājums: kas vēl ir neiespējams?”
Noklausoties šo dziesmu un izdzirdot šo nelielo fragmentu no Stirnas dzīves, centos viņu uzrunāt intervijai portālam. Atbildi nesaņēmu. Vēlāk sapratu, kāpēc. Kādā no tiešraidēm tajā pašā “TikTok” kanālā viņa norāda, ka ir nobijusies no pamatīgās sabiedrības uzmanības, kam neesot bijusi gatava.
Lai nu kā – ir sajūta, ka mēs par šo apņēmīgo jauno sievieti uzzināsim vēl daudz!
Kā vērtē šo dziesmu?
