VIDEO. Dažādu mākslas jomu pārstāvji protestē pret jauno nodokļu reformu 14
Reaģējot uz jauno nodokļu reformu, dažādu mākslas jomu pārstāvji ar videovēstījuma palīdzību publiski protestē pret jauno nodokļu reformu un aicina ikvienu ar savu parakstu atbalstīt reformas atcelšanas iniciatīvu platformā “manabalss.lv”.
Kā aģentūru LETA informēja mākslinieku pārstāvis Kaspars Zaviļeiskis, videomākslas darbu “#dodmākslaielpot” radījusi režisore Jūlija Kova.
Tas ir mākslas protesta projekts pret jaunās nodokļu reformas ieviešanu Covid-19 pandēmijas laikā, kad vairāk nekā gadu stingro epidemioloģisko ierobežojumu rezultātā liela daļa cilvēku palika bez darba un gandrīz pilnībā tika apstādināta vairāku nozaru darbība, it īpaši mākslas un kultūras jomā.
Potesta akcijā piedalās aktieri Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Ieva Florence-Vīksne, Maksims Busels, Agnese Cīrule, Elza Gauja, režisori Andris Gauja, Matīss Kaža, gleznotājs Kaspars Zariņš, mūziķi no grupām “Jumprava” un “Dagamba”, “Ozols”, “rolands če”, “Patrisha”, “Viņa”, “Aminata”, Agnese Rakovska un “Johnyboy”.
Zaviļeiskis norādīja, ka radošo profesiju pārstāvji kopā ar citu saistīto profesiju pārstāvjiem un citiem mazo un vidējo biznesu darbiniekiem pandēmijas laikā visvairāk izjutuši stingro ierobežojumu sekas un nespēj maksāt paaugstinātas nodokļu maksas īpaši, ja runa ir par minimālajām sociālajām iemaksām no nesaņemtajiem ienākumiem.
Mākslas projekta “#dodmākslaielpot” mērķis ir tapt saklausītiem no likumdevēju varas puses un aicināt uz sapratni, ka ekonomikas atjaunošana uz radošo industriju un jau tā finansiāli cietušo saistīto profesiju darbinieku rēķina nav izeja no situācijas, bet gan nākotnes nozagšana Latvijas kultūrvidei.
Mākslinieku pārstāvis atzīmēja, ka 2021.gada nodokļu reforma ataino radošās profesionālās darbības specifikas neizpratni no likumdevēju varas puses.
Viņš uzsvēra, ka autordarbu radītāji un izpildītāji gūst neregulārus un ne vienmēr prognozējamus ienākumus, kas automātiski neļauj viņus uzskatīt par saimnieciskās darbības veicējiem.
Reforma, kurā iekļautas izmaiņas nodokļu maksātājiem, adaptēto nodokļu režīmu atcelšana, nodokļu likmju paaugstināšana un obligāto sociālo iemaksu ieviešana no negūtiem ienākumiem. Zaviļeiskis skaidroja, ka visi mikrouzņēmumu darbinieki zaudē mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusu, viņiem jāsaņem darba ņēmēja statuss un jāmaksā palielinātā nodokļu likme par darbiniekiem un darba devējiem no 15% MUN uz 54,09%.
Mākslinieku pārstāvis uzsvēra, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) nevarēs iegūt MUN maksātāja statusu un automātiski zaudē MUN statusu ar nākamā gada 1.janvāri. Tāpat tiek atcelts patentmaksas režīms, saglabājot samazinātās patentmaksas vienīgi pensionāriem un personām ar 1. un 2 grupas invaliditāti.
Zaviļeiskis norādīja, ka autoratlīdzības saņēmējiem jāreģistrē savu profesionālo darbību kā saimniecisko darbību un jāsaņem saimnieciskās darbības veicēja statusu, palielinot nodokļu likmes, pašiem veicot nodokļu uzskaiti un aprēķinus.
Autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību un gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu, piemēro jauno iedzīvotāju ienākuma nodokļu (INN) režīmu ar palielināto nodokļu likmi: izmaksātājs ieturēs nodokli 25% un 40% atkarībā no atlīdzības apmēra un nepiemēro izdevumu normas 25% vai 50% apmērā. Gada ienākumiem nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus.
Tāpat ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabinetā noteikto minimālo darba algu 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, kas jāapmaksā no saviem līdzekļiem.
Mākslinieku pārstāvis akcentēja, ka rezultātā reforma jau tā kultūrvidei un citām ietekmētajām sfērām sarežģītā laika posmā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina, tiešā veidā pamatīgi ietekmējot MU un SIA darbiniekus, patentmaksātājus, autoratlīdzību saņēmējus un pašnodarbinātos.
