Foto: TASS/ SCANPIX/ LETA

VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 167

Covid-19 šobrīd izplatās nekontrolēti un saslimt var jebkurš, vēstīts TV3 raidījuma “Nekā personīga” veidotajā sižetā. Slimnīcas sper izmisuma soļus un gatavo pagaidu vietas pacientu izvietošanai, bet visiem labāko iespējamo aprūpi sniegt nevarēs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Šogad pavasarī darbu uzsāka akadēmisko ekspertu grupu, lai palīdzētu valdībai pieņemt gudrākus lēmumus Covid krīzē. Grupā bez atlīdzības piedalījās infektologi, antropologi, ekonomisti un citi speciālisti. Šonedēļ šie profesionāļi paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar valdību, jo neredz tai jēgu.

Jau vasarā veselības nozare brīdināja, ka rudens gaidāms smags. Vakcinācija bija pārāk lēna, jaunais vīrusa Delta paveids – pārāk lipīgs. Valdība mediķiem, skolotājiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem plānoja obligātu potēšanu pret Covid. Pēc dažiem protestiem Saeimas frakciju vadītāji un Valsts prezidents vienojās likumprojektu atlikt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Septembra vidū saslimstība sāka pieaugt un krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs pēc epidemiologu ieteikuma aicināja pieņemt jaunus ierobežojumus. Tam piekrita arī akadēmiķu grupa.

Ģirts Briģis, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs; ekspertu grupas dalībnieks: “Pagājušajā nedēļā mūsu ekspertu grupa pēc savas iniciatīvas nāca ar publisku paziņojumu par to, ka vairs gaidīt nav iespējams, ka jautājumu vilcināt vairs nav iespējams.”

Sākās diskusijas un strīdi, lēmumi tika atlikti, bet epidemioloģiskā situācija kritiski pasliktinājās. Mediķi aicināja publiski valdību rīkoties. Bija skaidrs, ka slimnīcu pārslodzi novērst jau tagad neizdosies. Taču vēl varēja ietekmēt, cik liela tā būs un cik daudzi nomirs.

“Gadījumā, ja tā krīze eskalēsies vēl tālāk, ja būs tā, ka slimnīcas ir pilnas un cilvēki tur jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?” – retoriski vaicā Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, RSU Asociētais profesors, ekspertu grupas dalībnieks.

Arī Alvils Krams, profesors, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis uzskata, ka situācija ir kritiska: “Paliek ar katru dienu sliktāk, viss pasliktinās lavīnveidīgi. Pēc mēneša vai diviem nāve var pieklauvē pie jebkura durvīm, jo resursi nebūs pietiekami.”

“Kad būs veselības aprūpes kolapss, un tas jau būs novembrī – es ceru, ne ātrāk, bet gan jau būs. Tad nebūs pieejama arī akūtā palīdzība, arī smagiem pacientiem.

Sāksies tas drausmīgais, ka notiks šī pacientu šķirošana – kuram ļaut dzīvot, kuram ļaut mirt. Tas būs drausmīgi ārstiem pieņemt šo lēmumu,” – saka Alvils Krams.

Speciālisti uzskata – katra diena, kamēr valdība vel neizsludina stingrus ierobežojumus cilvēku kontaktiem, maksā desmitiem, iespējams, simtiem cilvēku dzīvību.

Tikmēr jau ziņots, ka Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš rītdien sasaucis Krīzes padomes sēdi, jo veselības ministrs Daniels Pavļuts šovakar viņu informējis, ka šā brīža saslimstības dati ir sliktāki, nekā prognozēts.

Vairāk skaties “Nekā personīga” veidotajā sižetā:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.