Ekrānuzņēmums no TVplay.lv

VIDEO: Cik Latvija gatava ieguldīt, lai pasaules kino kompānijas filmētu pie mums? 0

Miljoni, kas tiek tērēti filmu ražošanā, ir interesanti arī valstīm, un visā pasaulē pastāv dažādas līdzfinansēšanas programmas, kas ir kā magnēti filmēšanas naudas pievilināšanai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Kopš 2013. gada līdzīga shēma darbojas arī Latvijā, tomēr tai paredzētā nauda plūst ar mainīgiem panākumiem, tāpēc konkurencē par kino dolāriem uzvar arī mūsu kaimiņi – Lietuva un Igaunija, izpētījis LNT raidījuma “TOP 10” veidotāji.

Galvenās priekšrocības, āķis, kas tiek izmests filmu veidotājiem no citām valstīm ir sekojoši: iespēja attēlot pilnu gadalaiku gammu, šeit var atrast elementus no jebkuras Eiropas pilsētas, filmēšanas sistēma darbojas kā ieeļļota, kā arī iespējas saņemt līdzfinansējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

No 2013. līdz 2018. gadam Nacionālā kino centra un Rīgas Filmu fonda līdzfinansējumu saņēmuši 23 starptautiski filmu projekti. Visvairāk – septiņi – 2017. gadā.

Vietējiem producentiem mieles gan palikušas par Rīgas Filmu fonda – galvaspilsētas atbalstītā līdzfinansējuma apraušanos gada sākumā. Kavējoties valdības izveidei, līdz ar to valsts budžeta pieņemšanai, kā arī līdz ar skandāliem pašā domē, atbalsts kino palika uz lielas jautājuma zīmes. Iztrūkstošo, bet paredzēto sadaļu partneriem neplānoti nācās segt pašiem.

Par nākamo gadu atkal valda neziņa. Tas nozīmē, ka projekti, kurus producenti ir vai vēl tikai grasījās īstenot, var aiziet citur.

“Manā izpratnē to pārtraukt ir nepareizi, kaut vai tādēļ, ka tādi ir spēles noteikumi. Tā rīkojas konkurenti. Samērīgumu izvērtēt, cik daudz naudas jāuzdāvina par filmēšanu Rīgā un Latvijā, cik ienāks valsts apritē, un cik atpelnīsim atpakaļ,” saka LIAA direktors Andris Ozols.

Lietuva ir izvēlējusies ārvalstu filmu veidotājiem un atbalstītājiem sniegt nodokļu atlaides, kas neierobežo projektu skaitu viena gada ietvaros. Igaunijā sistēma ir līdzīga Latvijai, taču, ja projekts ir vērienīgs, līdzmaksājums tiek segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādu praksi mēģinās iedzīvināt arī pie mums.

Plašāk – LNT TOP 10 sižetā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.