VIDEO. Cik ilgi vēl blakus indīgām kravām, troksnī un piesārņojumā? Kas “bremzē” Rīgas dzelzceļa apvedceļa ideju 4
Sprādzienbīstamas kravas, troksni un piesārņojumu Rīgas centram sagādā kilometriem garie sliežu ceļi. Tas, ka dzelzceļš biezi apdzīvotajos Rīgas rajonos ir draudi drošībai, jau desmitiem gadu ir ierakstīts Civilās aizsardzības plānos.
Jau vairākus gadus Arhitektu grupa cenšas atdzīvināt ideju, ka Rīgai nepieciešams dzelzceļa apvedceļš. Tas arī ilgtermiņā ļautu atrisināt problēmas ar apkaimju iedzīvotāju nokļūšanu centrā un dotu papildu platības pilsētas attīstībai.
Lai gan ministrijās un pašvaldībās ambiciozā ideja patīk, taču attīstīt šo ideju politiķi neuzņemas.
Katru dienu cauri Rīgas centram un blīvi apdzīvotajiem mikrorajoniem pa dzelzceļu uz ostu dodas eksplozīvas un indīgas kravas. Sliedes aizņem kvadrātkilometrus lielas platības pilsētas centrā, kur vilcienu sastāvi rada putekļus un troksni, traucē transportam un atdala cieši blakus esošās apkaimes.
Desmitiem gadu civilās aizsardzības plānos bīstamās dzelzceļa kravas ir iezīmētas kā drauds sabiedrības drošībai. Vilcienu sastāvos ir ne vien eksplozīvas degvielas, bet arī indes, kas nogalina tās ieelpojot.
Par apvedceļa nepieciešamību sprieda jau padomju laikos. 1990. gadā tādu projektēt izlēma Viļņa Breša vadītā LPSR Ministru padome.
Fragments no Latvijas PSR Ministru padomes lēmuma Nr. 17
”Par drošības garantēšanu bīstamu kravu pārvadāšanā ar dzelzceļa transportu”
”Baltijas dzelzceļa pārvaldei līdz 1990. gada 1. aprīlim izvēlēties dabā trasi dzelzceļa apvedceļam ap Rīgu, veicot iepriekšēju saskaņošanu, kā arī noformēt projektēšanas atļauju. Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas Baltijas dzelzceļa pārvaldei noformēt zemes piešķiršanu noteiktā kārtībā.”
Tobrīd naudas tik vērienīgam projektam nebija, un tā neatradās arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Tagad ideju par kravas dzelzceļa aizvākšanu no pilsētas cenšas atdzīvināt arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas infrastruktūras modernizācijas apvienības.
Viņi aptuveni iezīmējuši dzelzceļa trasi ap Rīgu, lai vilcieni ceļā uz ostu nešķērsotu pilsētu.
“Priekšlikums ir ļoti vienkāršs, padarīt šo pilsētas daļu atkal dzīvotspējīgu. Izslēgt nevajadzīgu cilvēku riskēšanu ar dzīvībām. Mēs iegūtu iespēju Rīgā no vienas puses, izcelt laukā šos te kravas vilcienus, padarīt Rīgu drošāku, un vienlaicīgi izmantot to, ko daudzas pilsētas ir pazaudējušas – tātad izmantot šo ceļa koridoru,” saka arhitekts Sergejs Ņikoforovs.
Sliežu ceļš no Daugavas labajā krastā esošajām kuģu piestātnēm caur Babīti, Mārupi, Ķekavu, Salaspili, Ropažiem, Garkalni, Ādažiem stieptos līdz kreisā krasta ostas teritorijai Vecmīlgrāvī. Daļa trases sakrīt ar “Rail Baltic”, daļa ar jau esošām sliedēm. Ap 60 kilometru būtu jāierīko no jauna.
Lai arī sliežu ceļa būve prasītu miljardu investīcijas, arhitekti ir pārliecināti, ka ieguvumi to atsvērtu.
Apvedceļš savienotu jaunos Pierīgas industriālos rajonus paplašinātu iespējas pasažieru vilcienam, atbrīvotu Rīgas centru attīstībai. Tas mazinātu riskus dzelzceļa avāriju, militāru un terora draudu gadījumā.
Arhitekts Mārcis Mežulis norāda: “Mēs ar šo tēmu nodarbojamies jau vairākus gadus, esam apmeklējuši dažāda līmeņa institūcijas, runājuši par šo tēmu, un tas ko mēs esam visur sadzirdējuši, visi mūs sagaida ar izpratni un labprāt uzklausa mūs, iedziļinās un saprot problēmu, bet mēs ne no vienas no šīm iestādēm neesam sagaidījuši vai redzējuši kādu nebūt mērķtiecīgu rīcību.”
Lai šādu plānu īstenotu, ieinteresētai jābūt Rīgai, tās apkārtnes pašvaldībām, Satiksmes ministrijai un valdībai. Projekts savlaicīgi jāiekļauj valsts un pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānos. Politiķi ideju slavē, bet neko konkrētu nedara.
Sliežu saimniekam “Latvijas dzelzceļam” apvedceļš noderētu, ja pašam par to nebūtu jāmaksā. Ideja par tā būvēšanu uzvirmo ik pa laikam.
Pēdējoreiz uzņēmuma vadība un Satiksmes ministrija iespēju pētījusi 2009.gadā. Tikuši pat līdz variantiem, kā trase varētu iet.
“Tieši atdūrās viss šis process uz finansējuma meklēšanu. Kurš būs projekta finansētājs, “dzelzceļš” tādu pasākumu pavilkt arī tajos laikos nebija gatavs. No ministrijas nenāca jēdzīgs risinājums. Tā tas viss palika,” saka AS ”Latvijas dzelzceļš” Tehniskās vadības direktors Egils Feldmanis.
Nu jau vairākus gadus ”Latvijas dzelzceļš” piedzīvo ievērojamu kravu kritumu, jo Krievija arvien vairāk attīsta savas ostas. Naudas attīstībai paliek arvien mazāk.
“Šobrīd es domāju, šādam projektam “Latvijas dzelzceļam” tiešām nauda neatrastos un šis projekts arī neatmaksātos pie šāda kravu apgrozījuma. Šim projektam vairāk ir tāds sociāls raksturs, tiešām atbrīvot Rīgas centru,” norāda Feldmanis.
Rīgas jaunā vara ir nākusi apsaimniekot galvaspilsētu ar saukļiem, ka cilvēks ir galvenais un pilsēta jāpadara ērta dzīvošanai.
Arī pašvaldībai gribētos vilcienu kravas dabūt prom, bet ticības, ka tas ir reāli, rātsnamā nav.
“Ideja, protams, būtu atbalstāma, tas nav normāli, ka mums būs jauna skaista moderna Rīgas centrālā stacija, kur brauks ātrvilciens un blakus tur tādi ogļu vagoni vai naftas mucas. Ies garām. Protams, tas nav skaisti.
Otra puse varētu būt problēma ar tāda apvedceļa ekonomisko atmaksāšanos, jo kaut kādām kravām tur ir jāplūst, lai tā ekonomika tur parādītos. Atrast, teiksim, kā mēs varētu vēl papildus finansēt šādu te apvedceļu, vai līdzfinansēt, es īsti iespēju neredzu,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.
Jaunā dome uzsākusi sarunas ar Pierīgas pašvaldībām par vienotas transporta sistēmas izveidošanu, lai pārsēdinātu iedzīvotājus uz sabiedrisko transportu. Nozīmīga loma paredzēta arī dzelzceļam. Arhitekti ar ideju iepazīstinājuši arī Pierīgas pašvaldību apvienību.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs, Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda: “To, ka no arhitektu puses nāk iniciatīva, – hei, sanākam kopā, es tur redzu racionālo graudu, bet nu politiķi parasti nav pieraduši plānot. Viņiem patīk lemt un uzreiz piešķirt naudu. Projektam A vai B, vai C.
Mēs redzam kaut vai tagad – koncertzāle, cietums vai radio māja. Ja mēs runājam par transportu, ir vajadzīgs plāns, bet plāns paredz daudzu pušu sadarbību.
Zeme pieder vienam, transporta uzņēmums otram, transporta uzņēmumi viens otram ir konkurenti. Kā to visu sajūgt vienotā sistēmā, vienotā biļetē, vienotā sistēmā. Es to redzu kā 10 – 20 gadu projektu.”
Latvijas attīstībai ir vairāku līmeņu plāni. 2011.gadā Saeimā pieņemta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Tas satur konceptuālas vīzijas, uz ko valstij būtu jātiecas. Ik pēc septiņiem gadiem parlaments pieņem Nacionālās attīstības plānu, kur ir noteikti veicamie uzdevumi un pieejamā nauda.
Ja uzdevums parādās plānā, ir cerība, ka to arī paveiks. Šovasar pieņemts plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Par bīstamo kravu aizvākšanu no blīvi apdzīvotām vietām tajā nav teikts nekas. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka ideju jāvirza satiksmes ministrijai.
“Protams, tas idejas autors ir Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija, kā satiksmes un transporta politikas turētāja, arī iezīmē, kādas ir tās nozares vajadzības. Šinī periodā ir iezīmētas dzelzceļa vajadzības, kas vairāk ir orientētas uz elektrifikāciju, uz pasažieriem, pasažieru pārvadājumiem, mums ir jābūt izaugsmei, un protams arī uz autoceļiem,” saka Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Lai izlemtu, vai dzelzceļa apvedceļš ap Rīgu ir vai nav prioritāte, vispirms būtu jāsāk idejas izvērtēšana un plānošana. Tad varētu cerēt, ka pēc pieciem, desmit gadiem varētu sākties projektēšana.
Satiksmes ministrija uzskata, ka dzelzceļa apvedceļš ir lieliska ideja, bet vispirms jāpabeidz “Rail Baltica”, kas nozīmē, ka apvedceļu nesāks plānot vēl sešus septiņus gadus.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norāda: ”Protams, ka dzelzceļa apvedceļš ap Rīgu sniegtu daudzus ieguvumus. Tomēr mums jāapzinās, ka šāda jauna dzelzceļa infrastruktūra pēc sava apjoma ir salīdzināma ar pašlaik uzsākto Rail Baltica būvniecību. Reālistiski vērtējot Latvijas finansiālās iespējas, šādu projektu varētu īstenot tikai pēc tam, kad būs pabeigta “Rail Baltica” trase.”
Ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu arhitekti tikušies pavasarī. Ministrs arhitektus uzklausījis, paslavējis un tā arī viss palicis. Idejas attīstīšanai nav teicis ne jā, ne nē. Tālāk nekas nav darīts.
