VIDEO. “Brauc projām visi uz Norvēģiju…” Kā “Brexit” vērtē latvieši Gērnsijā? 0
Šo piektdien, 31.janvārī, kad gaidāma Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, ēnā palicis jautājums – kā “Brexit” ietekmēs Gērnsijas salā dzīvojošos latviešus un kas viņiem ir jāņem vērā? Lai arī Gērnsija neietilpst Apvienotajā Karalistē un nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču formāli tā ir Karalistes īpašums. Tāpēc uz salas dzīvojošajiem latviešiem ir jāpiesakās “post-Brexit” statusam līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Anglijā. Kā “Brexit” priekšvakarā notiekošo vērtē Gērnsijā dzīvojošie tautieši? To skaidroja TV3 raidījums “900 sekundes”.
Nejauši satikt vai dzirdēt latviešus ielās Gērnsijā vairs nav tik viegli kā pirms gadiem, kad te mita 7000 jeb 10% no visas salas iedzīvotāju skaita – kā otra lielākā ārvalstu kopiena aiz portugāļiem. Nu vairs tikai pusotrs tūkstotis. Latviešu uzņēmējs Gērnsijā saka, ka viens no iemesliem ir “Brexit”.
Lai arī Gērnsija nekad nav bijusi ES, tomēr kā Apvienotās Karalistes īpašums izjūtot “Brexit” sekas.
“Brauc projām visi uz Norvēģiju… Saproti, “Brexit” sabojāja britu mārciņu. “Paundam” vērtības vairs nav! Cilvēki jau to saprot. Aizbrauc uz Latviju, samaina pret eiro, un gandrīz tas pats vien sanāk. Jā, tas arī sabojāja to gribēšanu braukt uz šejieni,” tā “900 sekundēm” stāsta Aivars Pilmanis, kurš ir uzņēmuma ”CI Stone” īpašnieks Gērnsijā.
Gērsnijas valdība neizslēdz, ka līdzīgi kā Apvienotā Karaliste, “Brexit” ietekmē vēl spēcīgāk varētu ierobežot no jauna iebraucošo darbaspēku. Latviešu uzņēmējs to sauc par kļūdu.
“Ekonomika bez imigrantiem Lielbritānijā vienkārši sabruktu – bez imigrantiem ekonomika nevar pastāvēt! Ja aiziesiet uz šīs mazās saliņas kādu viesnīcu, jūs neatradīsiet nevienu strādājošu britu. Nevienā viesnīcā brits nestrādā,” uzsver Pilmanis.
Lai pat šobrīd strādātu Gērnsijā, nepieciešams iegūt darba atļauju, darba devēja uzaicinājumu, obligātu dzīvesvietu.
Tas neesot viegls process – tā saka Gērnsijā nu jau 16. gadu strādājošais Aivis Ķergalvis.
“Viņi te tā kā moka tos iebraucējus. Viņi cenšas savus iedzīvotājus pasargāt, lai te nebūtu pārapdzīvotība. No vienas puses labi, bet, no otras, cilvēkiem ir ļoti grūti iegūt to licenci,” raidījumam stāsta Gērnsijas iedzīvotājs Aivis.
Savukārt kafejnīcu īpašniece vērtē, ka latviešu skaits Gērnsijā strauji krities, jo sala ir kļuvusi dzīvošanai par dārgu iepretim salīdzinoši zemajām algām nozarēs, kurās vistipiskāk strādā iebraucēji no Latvijas – telpu uzkopšana, dārzkopība, lauksaimniecība, viesmīlība.
“Grūti šeit ir ar dzīvošanu, jo šeit tā ir dārga! Arī dzīvošanas apstākļi nav tie labākie – šaurs, viss maziņš, un cilvēkam gribas kaut ko citu, it sevišķi, ja vēlas ģimeni veidot,” teic kafejnīcas ”Hansen’s Grab&Go” īpašniece Maija Hansena.
Tikmēr Aivis neplāno mēģināt tuvākajos gados atgriezties Latvijā. Viņš ir viens no retajiem tautiešiem, kas Gērnsijā strādā valsts darbā – Gērnsijas Lidostas ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
“Darbs ir viegls. Maiņas darbs, un var pavadīt daudz laika ar ģimeni. Drošība par darbu – šis darbs tev vienmēr būs. Tev nav jāsatraucas, vai pēc gada vai pusgada būs vai nebūs darba. Šobrīd es esmu ļoti apmierināts ar savu darbu,” viņš saka.
Plašāk pievienotajā video.
