VIDEO. “Bet jūs jau paši neievērojāt distanci!” Šoferis drosmīgi diskutē ar ceļu policistu, kurš no abiem pārkāpa likumu
0
Kāds autovadītājs publicējis video, kur viņu aptur policija un jautā “Kur tad tā bija jāskrien?” Vīrietis atbild, ka “nepārsniedza ātrumu, uz ceļa nebija nepārtrauktā līnija!” Policists norāda, ka “viss jau būtu kārtībā, ka neapdzītu piecas mašīnas uzreiz!”
Tieši pēc šīs frāzes izvēršas interesanta diskusija par droši braukšanu. Vīrietis norāda, ka nevar apdzīt vienu mašīnu, ja visas brauc līnijā viena pēc otras, neieturot vēlamo distanci. Distancei būtu jābūt 45 metriem. Autovadītājs drosmīgi aizrāda arī pašiem policistiem, ka viņi neieturēja noteikto distanci.
Šī piezīme visdrīzāk pārsteidza ceļu policistu, jo viņš vairs vīrietim nelūdza uzrādīt dokumentus, vien atbildēja, ka “viss būs kārtībā, neko nevajag, vienkārši nevar apdzīt piecas automašīnas uzreiz!”
Jautājam autoskolas pasniedzējam, docentam Ērikam Griģim padomu, vai policijai vajadzēja apturēt šo autovadītāju, kurš apdzina piecas mašīnas vienlaicīgi? Vai mūsu šoferīšiem tiešām problēmas ar distances ievērošanu uz ceļa?
“”Nesapratu, kāpēc policijas ekipāža šo vadītāju apturēja! Ja nav kārtības ne kontroles, ne satiksmes organizācijas sistēmās, tad abi (apturētais un apturētājs) runā muļķības! Abi it kā kaut ko ir pārkāpuši (es sižetā neredzēju, kas ir pārkāpts), bet policists saprata, ka viņš nedrīkst sodīt vadītāju, ja šo vadītāju ir apturējis pārkāpjot noteikumu prasības attiecībā uz distances ievērošanu!” Griģis saka.
Distance ir attālums starp transportlīdzekļiem, kas vienā joslā brauc viens aiz otra. Distancei ir jābūt garākai par apstāšanās ceļu, lai distances attālumā vadītājs spētu pamanīt bīstamību (piemēram, priekšā braucošais strauji bremzē, uztriecas citam transportlīdzeklim vai šķērsli, ielūst brauktuves segumā).
Lai izvēlētos drošu distanci starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli, jāņem vērā šādi apstākļi: 1) braukšanas ātrums; 2) līdera bremzēšanas varbūtība; 3) ceļa apstākļi, īpatnības, seguma veids un tā stāvoklis; 4) redzamība, laika apstākļi, pārredzamība; 5) kravas noslodze, dinamiskums, bremžu pievada veids; 6) priekšā braucošā automobiļa īpatnības (gabarīti, ir vai nav sekojošais aprīkots ar ABS, salīdzinot ar priekšā braucošo); 7) vai līdera riepas ir aprīkotas ar radzēm, ja sekojošā automobiļa riepas nav aprīkotas (attiecībā arī uz pirms līdera braucošo); 8) vadītāja pieredzes, prasmes un reakcijas spējas.
Distance ir jāpalielina: 1) palielinoties braukšanas ātrumam; 2) palielinoties līdera bremzēšanas varbūtībai (jo lielāka ir šī varbūtība, jo ātrāk jāsāk palielināt distance); 3) iebraucot apdzīvotā vietā ar ierobežotu ātrumu; 4) pasliktinoties ceļa seguma stāvoklim (lietus, sniegs, dubļi, ledus), kļūstot slidenam; 5) samazinoties redzamībai metereoloģisko apstākļu dēļ; 6) pasliktinoties ceļa pārredzamībai, 7) priekšā braucošā automobiļa bremzēšanas signāls ir slikti redzams; 8) līdera transportlīdzeklim ir efektīvākas bremzes nekā sekojošam, transportlīdzeklis ir aprīkots ar ABS; 9) līdera riepas aprīkotas ar radzēm, uz apledojušas brauktuves, salīdzinot ar sekojošā automobiļa riepām; 10) tuvojoties krustojumam, gājēju pārejai, sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas vietām; 11) vietām, kur pulcējas daudz gājēju, tirgus vietā, pie skolām, lielveikaliem; 12) braucot aiz lielgabarīta priekšā braucošā; 13) braucot ar kravu vai pasažieriem aiz tāda pat transportlīdzekļa, palielinoties noslodzei; 14) kravas vai autobusam braucot aiz vieglā automobiļa; 15) tuvojoties ceļmalā stāvošam autobusam; 16) braucot ar piekabi vai velkot citu transportlīdzekli; 17) iebraucot tunelī; 18) braucot sānvējā; 19) braucot aiz mācību automobiļa; 20) braucot aiz transportlīdzekļa ar ārzemju numurzīmi 21) tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim; 22) braucot aiz maršruta taksometra; 23) tuvojoties radaram vai policijas kontrolei; 24) iebraucot aiz cz. savvaļas dzīvnieki; 25) uz ceļa strādā, 26) uz ceļa izlikta avārijas zīme.
Gadījumos, kad neapdomīgs vai nekaunīgs vadītājs no blakus rindas, rupji pārkāpjot manevrēšanas noteikumus, cenšas iespraukties pirms cita vadītāja, tādejādi samazinot viņam distanci, pilnīgi nepareizi ir censties nodrošināt šo distanci signalizējot vai cenšoties neļaut samazināt distanci. Bieži šāda rīcība beidzas ar ceļu satiksmes negadījumu.
Iepriekš aprakstītā zināšana un ievērošana ceļu satiksmē dos iespēju izpildīt CSN 105.punkta prasības. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.
Savukārt, atsaukties uz šajā punktā rakstītajām muļķībām neiesaku, jo ir bīstami to pat pamēģināt: CSN 106. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 241. un 243. punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, kas, izteikta metros, ir ne mazāka par pusi no transportlīdzekļa braukšanas ātruma. Šī prasība nav spēkā, ja transportlīdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.
Jo apstāšanās ceļš kravas automobilim uz sausa asfalta seguma jau ir garāks par šo noteikumos ierakstīto distanci! Un jebkuros citos meteoroloģiskos apstākļos distance kravas automobiļa sastāva vadītājam no 45 metriem , iespējams, būs jāpalielina līdz pat 450 metriem! Ieturam distanci, bet ar prātu!
