Hagia Sophia, kas izturējusi ugunsgrēkus, zemestrīces un politiskās pārmaiņas, turpina būt simbols cilvēces inženierzinātņu un mākslas ģenialitātei. 0
Turcijas varenā Hagia Sophia (Svētās Sofijas katedrāle), gandrīz 1500 gadus vecais arhitektūras brīnums, gatavojas vienam no vērienīgākajiem atjaunošanas projektiem savā ilgajā vēsturē. 2025. gada 14. aprīlī eksperti paziņoja, ka tiks uzsākta darbs pie šī ikoniskā kupola nostiprināšanas un restaurācijas, lai pasargātu to no zemestrīcēm, kas apdraud Stambulu – pilsētu, kas atrodas uz vairāku tektonisko lūzumu krustpunkta, raksta aģentūra Reuters.
Šis projekts ne tikai saglabās vēsturisko pieminekli, bet arī atklās jaunas lappuses Hagia Sophia noslēpumainajā stāstā, kas apvieno kristietības, islāma un laicīgās Turcijas mantojumu.
Hagia Sophia, kas celta 537. gadā Bizantijas imperatora Justiniāna I vadībā, gandrīz 900 gadus bija pasaulē lielākā katedrāle. Tās zelta mozaīkas un milzīgais kupols simbolizēja Bizantijas arhitektūras un inženierzinātņu virsotni.
Pēc Osmaņu sultāna Mehmeda II iekarošanas 1453. gadā tā kļuva par vienu no islāma pasaules nozīmīgākajām mošejām, kurai pievienoja minaretus un islāma elementus. 1935. gadā Turcijas Republika to pārveidoja par muzeju, bet 2020. gadā prezidents Tajips Erdogans atjaunoja tās mošejas statusu, izraisot gan vietējas, gan starptautiskas diskusijas.
Šodien Hagia Sophia, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir viena no Stambulas populārākajām apskates vietām, kas piesaista gan pielūdzējus, gan tūristus.
Turkey is beginning a major restoration project on the dome of Istanbul’s 1,486-year-old Hagia Sophia, focusing on reinforcing weak points identified through earthquake simulations https://t.co/5RBIyxYIdv pic.twitter.com/JOfVTSnAEo
— Reuters (@Reuters) April 15, 2025
Vērienīgais restaurācijas projekts
2025. gada pavasarī Turcija uzsāka Hagia Sophia galvenā kupola restaurāciju – projektu, kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 1486 gadus vecās būves vēsturē. Kā aģentūrai Reuters skaidro Bizantijas mākslas vēsturniece Asnu Bilbana Jalčina, šis darbs “atvērs nozīmīgu lappusi Hagia Sophia grāmatā”. Viņa piebilst: “Tā ir struktūra, kas pilna ar pārsteigumiem, jo dažkārt lietas attīstās neparedzami. Tu plāno un projektē, bet, atverot to, viss var izvērsties citādi.”
Restaurācijas mērķis ir nostiprināt kupolu pret zemestrīcēm, kas ir īpaši aktuāli pēc 2023. gada 7,8 magnitūdu zemestrīces Turcijas dienvidos, kas iznīcināja simtiem tūkstošu ēku un prasīja vairāk nekā 53 000 dzīvību.
Lai gan Stambula netika skarta, tās tuvums tektoniskajām lūzumiem rada bažas par iespējamu katastrofu. Darbs būs sarežģīts, jo Hagia Sophia paliks atvērta gan tiem, kas lūdzas, gan apmeklētājiem. “Kupols vispirms tiks pārklāts, lai to aizsargātu, un pēc tam svina pārklājums tiks noņemts, lai turpinātu restaurāciju un nostiprināšanu.
Tehniskie izaicinājumi un vēsturiskie atklājumi
Projekts koncentrējas uz kupola vājajiem punktiem, kas noteikti zemestrīču simulācijās. Patiesie strukturālie bojājumi tomēr kļūs skaidri tikai, kad noņems svina pārklājumu. Turklāt kupola mozaīku klātbūtne apgrūtina iejaukšanos no iekšpuses, tāpēc darbs galvenokārt notiks no ārpuses, izmantojot pacēlājus celtniecības materiālu pārvietošanai.
Jau trīs gadus norisinās intensīvi Hagia Sophia un apkārtējo struktūru atjaunošanas darbi, tostarp minaretu un galveno arku nostiprināšana. Būvinženieris Mehmets Selims Oktens, kurš uzrauga projektu, to raksturo kā “nozīmīgāko iejaukšanos un vienu no svarīgākajiem darbiem visā būves vēsturē”. Viņš uzsver, ka darbs tiks veikts, izmantojot modernus, vieglus materiālus, un būs publiski pieejams uzraudzībai.
Hagia Sophia nozīme un sabiedrības atbalsts
Hagia Sophia ir ne tikai arhitektūras šedevrs, bet arī kristiešu un musulmaņu kultūras krustpunkts. Tās statusa maiņa no katedrāles uz mošeju, tad uz muzeju un atkal uz mošeju ir raisījusi debates, tomēr tās universālā vērtība paliek nemainīga.
Projekts, kas ietver arī svina pārklājuma nomaiņu un tērauda karkasa uzlabošanu, ir izraisījis plašu interesi. Turcijas Kultūras un tūrisma ministrs Ersojs uzsvēra, ka darbs stiprinās kupolu, nebojājot tā oriģinālo struktūru vai dekorācijas, un notiks, neapturot lūgšanas.
Sociālajos tīklos, piemēram, platformā X, cilvēki izsaka atbalstu projektam, rakstot: “Episks projekts. Varenā vieta. Vislabākie novēlējumi.”
Restaurācijas pabeigšanas datums nav noteikts, jo to var ietekmēt laikapstākļi un neparedzēti atklājumi, taču darbs jau tagad tiek uzskatīts par vēsturisku. Hagia Sophia, kas izturējusi ugunsgrēkus, zemestrīces un politiskās pārmaiņas, turpina būt simbols cilvēces inženierzinātņu un mākslas ģenialitātei.
