VIDEO. Azartspēļu reklāmas Latvijā aizliegtas, bet vietējās slavenības tās popularizē “uz nebēdu”. Kā tas iespējams? 53
Azartspēļu reklāmas Latvijā ir aizliegtas. Taču realitātē to zīmoli rēgojas acu priekšā visur. Sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras norisēs un jau arī uz ielām. Nozare likumus apiet radoši. Spēļu zāles vietā reklamē sporta bāru vai pat apģērbu veikalu, kura nosaukumā ir azartspēļu zīmols. Virkne Latvijā populāru influenceru kļuvuši par azartspēļu reklāmas sejām.
“Kā šis vispār ir legāli?” – šāds jautājums radās Egīlam, kurš azartspēļu atkarības dēļ ir mēģinājis nonāvēties. Atbilde ir – nav. Bet uzraugus tas neinteresē.
Šeit viens no piemēriem. “Yana atkal dod,” rakstīts uz tortes, kuru karmīnsarkanām lūpām laiza influencere ar 69 000 sekotāju. Ziņojums uz tortes ir “Optibet” tiešsaistes kazino bonusa kods. Tam seko instrukcija, kā to ievadīt, un piebilde: “I love u guys un atcerēties – Yana Bruk dod tikai optibet spēlētājiem*”.
Kā sanācis, ka reklāmas aizliegtas, bet redzamas visur? Un kā samilzušo problēmu plāno risināt? To Latvijas Radio raidījumā “Atvērtie faili” pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
“Maizītei sanāk”
“Maizītei sanāk,” pievienojot šim tekstam smaidošo emocijzīmi, uz “Re:Baltica” jautājumu par to, cik nopelna no sadarbības ar azartspēļu uzņēmumiem, atbild Jānis Krīvēns jeb Krivenchy, kuram “Instagram” seko 40 000. Vieni viņu zina kā reperi grupā “Singapūras satīns”, citi kā “detektīvu” šovā “Balss maskā”, vēl kādi kā varoni režisora Sandija Semjonova dokumentālajos seriālos.
Krīvēnam ir daudz lomu, un viena no tām ir arī “kaut kas līdzīgs oficiālam talismanam vai simbolam” zīmolam “OlyBet”.
“Re:Baltica” uzrunāja piecus influencerus – azartspēļu reklamētājus. Krīvēns bija vienīgais, kuram sākumā pietika drosmes klātienes intervijai. Taču nākamajā dienā viņš atrakstīja, ka “mazliet pagulējis uz tēmas” un vēlas atbildēt rakstiski, jo “tēma sensitīva un, ņemot vērā tās nopietnību, es ļoti viegli varu iebraukt auzās ar to, kā es runāju.”
Krīvēna instagrams ir raibs. Vienā ierakstā viņš reklamē ēdienu piegādi, citā atrāda mirkļus no koncerta, vēl kādā spiež roku NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam. Taču tam visam pa vidu ir dažāds saturs, kas saistīts ar azartspēlēm. Piemēram, video, kur viņš stāv lietū un stāsta, ka šī ir “skaista diena, lai aizietu padzert kafiju visskaistākajā “OlyBet” sporta bārā visā Pārdaugavā”. Turpinās labumu uzskaitījums – gardi ēdieni un dzērieni, sports uz lielajiem ekrāniem, laba laika pavadīšana ar draugiem. Minūti garais video noslēdzas ar kadru, kur Krīvēnam fonā ir spēļu automāti: “Un, protams, šeit ir arī iecienītākās “Olympic Casino Latvija” aktivitātes.”
“Klasiska reklāma, klasiska reklāma,” tā, noskatoties šo rullīti, saka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne. Un uzsver – tas nav legāli.
Krīvēns ir citās domās. Viņš zinot likumu un nedarot neko ārpus tā robežām. “Morāles un ētikas diskusijām būtu pamats, ja es sadarbotos ar nozarēm, kas darbojas ārpus likuma robežām. Šajā gadījumā es nesaskatu neko pretrunā ar saviem uzskatiem un pārliecību,” viņš saka.
Otrais – un arī pēdējais no influenceriem, kurš atsūtīja atbildes uz “Re:Baltica” jautājumiem, – ir reperis Prusax. Īstajā vārdā – Rihards Jānis Ķullītis. Viņam ir 31 000 sekotāju un sadarbība ar “OlyBet”. Viņa loma esot pasākumu vēstnesis. Sadarbībai piekritis, jo “man pašam patīk kazino, esmu gadiem izmantojis “OlyBet” piedāvātos pakalpojumus, tāpēc man tas bija no-brainer**. Brends, kurš patīk, – stilīgi pasākumi, sadarbības. Protams, arī atalgojums”. Cik ar šo nopelna, viņš atteicās izpaust.
Uz jautājumu, ar ko tieši slēgta sadarbība (jo pašiem patīk skaidrot, ka likumu nepārkāpj, jo reklamējot sporta bāru), Prusax atrakstīja, ka negrib atbildēt. Krīvēna atbildēs bija viens vārds – “neatbildam”. Daudzskaitlī.
Problēmas nacionālajām izlasēm
Visciešāk ar azartspēļu reklāmām šobrīd ir saaudzis Latvijas sports. Žurnālists Raivis Šveicars “Latvijas Avīzē” bija izpētījis, ka totalizatoru kompānijas sporta nozarē ik gadu investē līdz pat trim miljoniem eiro.
“Basketbola izlase, hokeja izlase… Var paņemt katru lielāko sportu, kas mums ir, ieiet viņu mājaslapās un redzēt atbalstītāju rindās totalizatorus,” stāsta Šveicars. Tā esot izplatīta prakse visā pasaulē. Latvijā bums pat atnācis drusku vēlāk. Tiesa, citur šobrīd jau meklējot, kā ierobežot: “Viņi jau saprot, ka ir bišķiņ par daudz, jāpiebremzē.”
Tā kā azartspēles tieši reklamēt nav ļauts, sports atrod dažādus apvedceļus. Nozares pārstāvji parasti saka, ka sadarbojas ar sporta bāriem, nevis totalizatoriem. Un tās esot divas dažādas lietas.
Realitātē tas izskatās tā: uz sportista formas labi pamanāms, piemēram, “OlyBet” logo un zem tā uzraksts “sports bar”. Un rokas it kā tīras.
Tieši tā izskatījās arī, kad Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātā Tamperē cīnījās par bronzu. Tas pievērsa policijas uzmanību, kas bija saņēmusi iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt, vai tā nav pārkāpti Somijas likumi, noskaidroja “Re:Baltica”. Tur sporta totalizatoru likmes drīkst reklamēt tikai viens, valstij piederošs uzņēmums, kas peļņu novirza zinātnei, mākslai un citiem mērķiem. Likumsargi pakonsultējās ar citām iestādēm, bet beigās nolēma oficiālu izmeklēšanu nesākt.
Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs saka, ka šo jautājumu ar Somijas iestādēm kārtoja “OlyBet” juristi, bet medijiem viņš toreiz publiski skaidroja, ka sporta bārs nav totalizators. Pļāvējs gan “Re:Baltica” atzina – tas ir veids, kā apiet aizliegumu: “Tās ir divas dažādas preču zīmes. Sporta bāru reklāmas Latvijā nav aizliegtas. Sauksim to par pelēko koridoru ļoti novecojušajā likumdošanā attiecībā uz šo nozari. Tas ir veids, kā ir iespējams sadarboties.” Jautāts, kāpēc sports Latvijā tik ļoti saaudzis ar azartspēļu nozari, viņš saka: “Tāda tendence ir visā pasaulē, totalizatoru bizness turas uz sporta un ar atbalstu sportam viņi pilda sociālu funkciju, daļu no šīs peļņas novirzot sportam.”
Ar līdzīgām problēmām pirms Pasaules kausa finālturnīra Indonēzijā saskārās arī Latvijas basketbola izlase. Viņu formas rotāja sponsora “OlyBet” sporta bāra logo.
Indonēzijā azartspēles ir aizliegtas. Portāla “Delfi” raidījumā “Aizmugure” Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss skaidroja – centušies risināt, taču sapratuši, ka strīdos tikai zaudēs laiku. “Citās valstīs ir tādi noteikumi, kādi ir. Vai nu mēs akceptējam tos, vai nu mēs mēģinām braukt, pierādīt savu taisnību un strīdamies. Un tas tik kavēs laiku un neveidos to attīstību, kādu mēs gribam. Mēs gribam attīstīties, nevis čakarēties. Būs “OlyB”, lai mūsu musulmaņu draugi nomierinās.” No sponsora logo tika noņemti divi pēdējie burti.
Telefonsarunā ar “Re:Baltica” Cipruss uzsvēra, ka izlase azartspēles nereklamē. Sponsors ir “OlyBet” sporta bārs, un tās juridiski ir divas dažādas lietas. Jautāts, vai viņš saredz uz formām redzamā nepārprotamo līdzību ar “OlyBet” kazino logotipu, Cipruss nosaka: “Es redzu tikai to, kas man rakstīts līgumā. (..) Reklamējam “OlyBet” sporta bāru.”
“Šobrīd Latvijas likuma ietvaros darām tikai to, kas ir atļauts. Mana morālā ētika darbojas pēc viena principa, man ļoti patīk angliski viens termins – ubagi nevar būt izvēlīgi,” teica Cipruss. “Ja pēkšņi atnāks valdība vai “Re:Baltica”, vai kāds cits, un pateiks, re, mēs jums iedosim attiecīgo summu, nesadarbojaties ar viņiem, nu, droši vien, ka tad mēs to varbūt arī izvērtēsim. Bet diemžēl tāda opcija mums vēl nav pienākusi.”
Popularizējot sporta blogu
Šovasar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamenta vadībā stājās pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs. Jūlija beigās jaunizceptais ierēdnis bija sastopams ne tikai ministrijas gaiteņos, bet arī “online” kazino “LV BET” reklāmā.
Pēc tam, kad “Re:Baltica” žurnāliste šo informāciju publicēja sociālajos medijos, Samoilovs “Facebook” rakstīja, ka turpina arī profesionāla sportista karjeru, tāpēc joprojām spēkā ir sadarbība ar vairākiem sponsoriem. Konkrētā reklāma popularizējot sporta ziņu blogu, bet
“jebkurā gadījumā tā bija ārpus noslēgtās vienošanās un pēc mana protesta tā vēl vakar ir dzēsta”.
Par ziņu blogu liecinot “scores” uzraksts zem azartspēļu zīmola logo, kas latviski nozīmē “rezultāti”. Ierakstot meklētājā “LV BET scores”, atveras mājaslapa, kurā redzami dažādu sporta spēļu rezultāti. Taču sānā ir “online” kazino reklāma un azartspēles ir viena klikšķa attālumā. Turklāt “sporta ziņu blogam” un kazino ir identiski logotipi, ja neskaita “scores” uzrakstu.
Sazvanīts Samoilovs skaidroja to pašu – viss legāli, jo reklamējot sporta ziņu blogu.
Jautāts, vai neredz, ka logotipi ir teju identiski ar azartspēļu uzņēmumu, viņš saka, ka neesot gan. Jūlija beigās līgums lauzts, jo uzņēmums nesaskaņoja reklāmas.
Vairs gan līdzīgus komersantus nereklamēšot un vispār viņam rūpot jautājums, kas skar azartspēles, jo pats esot daļa no Finanšu ministrijas darba grupas, kas strādā pie azartspēļu regulējuma.
Savukārt veselības ministra ārštata padomnieks bērnu un jauniešu veselības profilakses un sporta zinātnes jautājumos, bijušais basketbolists Valdis Valters sarunās par sportu “YouTube” regulāri redzams ar tiešsaistes kazino “11.lv” reklāmu fonā. Viņš “Re:Baltica” skaidro, ka jau sen pats izveidoja sporta kanālu ar nosaukumu “11LV TV” un “mums nav nekāds sakars ar azartspēļu reklāmām”. Kazino vienkārši atbalstot konkrēto mediju.
Jautāts, vai saredz kādu problēmu, ka šo apvieno ar darbu ministra birojā, Valters atbild: “Tā problēma nav tā, kā jūs to uztverat.
Es uzskatu, ka es nodarbojos ar sporta zinātni, man tur ļoti daudz ir intervijas par sporta zinātni, par bērniem, jauniešiem. Tur ir pavisam cita tematika. Tas, ka tur aizmugurē kaut kas ir, tā nav tā lieta, par ko jums vajadzētu uztraukties.”
Un Nacionālais teātris
“Fenikss” īpašnieks Jānis Zuzāns ir viens no zināmākajiem Latvijas mākslas mecenātiem. Viņam daļēji piederošā uzņēmuma “Alfor” vārdu nereti var redzēt dažādu kultūras notikumu atbalstītāju rindās. Piemēram, tas palīdzējis tapt Latvijas paviljoniem Venēcijas biennālē un atbalsta Purvīša balvu.
Taču ir nianse. Kopš Zuzāns pilsētas centrā atvēra bāru, kultūras pasākumu atbalstītāju rindās parādījās “Lounge Fenikss”. Piemēram, džeza festivālam “Rīgas ritmi”. Taču tā mājaslapā, uzspiežot uz atbalstītāja logo, atveras nevis bāra mājaslapa, bet gan kazino.
“Lounge Fenikss” bijis arī viens no Latvijas Nacionālā teātra sponsoriem. Ar tā atbalstu tapa izrāde “Pīters Pens. Sindroms”.
Vairāki pirmizrādes apmeklētāji “Re:Baltica” stāstīja, ka pirms tās dalīti kuponi bāra apmeklējumam.
Teātris apstiprina, ka to paredzējis ar “Alfor” noslēgtais reklāmas līgums, taču ar azartspēlēm tam neesot sakara. “Ņemot vērā teātra konservatīvās vērtības un augstos morāles standartus”, esot izvērtēts, vai reklāma varētu tikt saistīta ar “Alfor” azartspēļu biznesu, taču secināts, ka tās esot nodalītas jomas. Tas, ka viens uzņēmums nodarbojas ar abiem biznesiem, nepadarot bāru par kazino.
Teātra vēstules noslēgums ļoti līdzinās sarakstēm, kādas žurnālisti saņem gadījumos, kad kāds grib, lai materiāls neieraudzītu dienasgaismu. “Atbilstoši likumam (..) žurnālistam ir pienākums sniegt patiesu informāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam (..) nesniegt sabiedrībai nepārbaudītu vai faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju par teātri, tādējādi apzināti bojājot ne tikai teātra, bet arī ēkas, kurā teātris īsteno savu komercdarbību, reputāciju un nodarot teātrim zaudējumus, par kuru piedziņu teātris var vērsties tiesā,” teikts e-pastā, ko parakstījusi sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Tilhena.
Kopš tā laika šis esot bijis vienīgais “Alfor” sadarbības līgums ar teātri. Mājaslapā redzams, ka to atbalstītāju sarakstā tagad nomainījis kosmētikas zīmols “Dzintars”.
No uzrunātajiem azartspēļu uzņēmumiem “Re:Baltica” atbildēja tikai “Alfor”. Apģērbu veikals ticis izveidots kā “jautrs projekts”, tā ir atsevišķa preču zīme. Tas pats ar bāru. “”Fenikss” zīmols Latvijā ir ļoti pazīstams, un tādēļ tas tika izvēlēts efektīvai zīmolvadībai,” skaidro “Alfor” pārstāvis Miks Miķelsons. “Lounge Fenikss” gan nesasniedza plānotos mērķus, tāpēc nu slēgts.
Un ko valsts?
Īsā atbilde – neko. Šobrīd nav nevienas iestādes, kas azartspēļu reklāmas tiešām kontrolētu.
Saeima tās aizliedza 2006. gadā. Atbildīgs par kontroli vienmēr bijis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Tad kāpēc tas neko nedara, ja reklāmas griežas visās malās?
Neesot kapacitātes un nav prioritāte. Tieši tā PTAC atbild citām iestādēm, kad tās norāda uz aizlieguma pārkāpumu.
* Saglabāta oriģinālā rakstība. Tulkojums no angļu – es mīlu jūs, draugi.
** Pašsaprotami – no angļu valodas.
