VIDEO. Armēnijā ieradušies 53 000 Kalnu Karabahas bēgļu jeb vismaz trešdaļa turienes iedzīvotāju 84
Kopš Azerbaidžānas 19.septembra zibensofensīvas no Kalnu Karabahas Armēnijā ieradušies vairāk nekā 53 000 bēgļu jeb gandrīz puse Kalnu Karabahas iedzīvotāju, trešdien pavēstīja Armēnijas varasiestādes.
Pēc Azerbaidžānas armijas pagājušās nedēļas uzbrukuma vairāk nekā 30 gadus “de facto” pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes nākamajā dienā faktiski kapitulēja Baku priekšā.
Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, daudzi strīdus reģiona iedzīvotāji nolēmuši bēgt, baidoties no Azerbaidžānas represijām, kā arī ņemot vērā Azerbaidžānā gadu desmitiem teju oficiālās ideoloģijas līmenī pastāvošo naidu pret armēņiem un Armēniju.
Azerbaidžāna svētdien atbloķēja Lačinas koridoru – vienīgo ceļu, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju. Katru stundu robežu šķērso simtiem cilvēku.
Iedzīvotāju skaits Kalnu Karabahā 2021.gadā bija 120 000, liecina aplēses.
Armēnijas valdība paziņoja, ka pēc pagājušajā nedēļā notikušajām kaujām Kalnu Karabahā tā ir sagatavojusi apmešanās vietas 40 000 ģimeņu. Taču Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana preses pārstāve otrdienas vakarā sacīja, ka valdība līdz šim ir spējusi atrast mājokļus tikai 2850 cilvēkiem.
Kalnu Karabahas bēgļi vispirms lielā skaitā ierodas Gorisā. “Pašlaik Gorisā uzturas tūkstošiem (bēgļu). Nav iespējams pateikt precīzu skaitu. Viņi nāk un iet katru dienu,” aģentūrai AFP stāstīja pilsētas mēra vietniece.
Lielais bēgļu pieplūdums draud ar humāno krīzi, kas var kļūt par politisku problēmu Pašinjanam.
Armēnijas opozīcija otrdien piekrita pārtraukt sešas dienas ilgušos pret valdību vērstos protestus, lai amatpersonas varētu pievērsties palīdzības sniegšanai bēgļiem. Demonstrācijas vadīja prokrieviski noskaņoti aktīvisti un Kalnu Karabahas atbalstītāji, kuriem ir saknes šajā reģionā.
Taču protestētāju dusmas atkal varētu pieaugt pēc Kalnu Karabahas ekspremjera aizturēšanas Lačinas koridorā. Azerbaidžānas varasiestādes aizturēja Rubenu Vardanjanu, kad viņš mēģināja iekļūt Armēnijā.
“Bēgļu pieplūdums nopietni ietekmēs Armēnijas iekšpolitisko situāciju,” AFP atzina neatkarīgais politologs Boriss Navasardjans.
Sarkanais Krusts un ANO bēgļu aģentūra cenšas organizēt tūlītēju palīdzību bēgļiem, bet Krievija tikmēr strādā roku rokā ar Azerbaidžānas spēkiem un koncentrējas uz separātistu atbruņošanu saskaņā ar pagājušajā trešdienā noslēgtā pamiera noteikumiem. Azerbaidžānas armija ir pietuvojušies Stepanakertai, bet vēl nav iegājuši pilsētā.
Pagājušajā nedēļā notikušajās kaujās abās pusēs gāja bojā aptuveni 200 cilvēku.
Pašinjans ir apsūdzējis Krieviju, ka tā nav spējusi novērst Azerbaidžānas ofensīvu, un nosaucis Armēnijas pašreizējās ārējās drošības alianses par neefektīvām un nepietiekamām. Viņa izteikumi liecina par Maskavas ietekmes sarukšanu, taču Maskavai joprojām ir svarīga militārā bāze Armēnijā, un tā ir norādījusi, ka centīsies saglabāt Erevānu savā ietekmes sfērā.
Liela daļa starptautiskās palīdzības, ko sniedz tādas organizācijas kā Sarkanais Krusts, tiek novirzīta cilvēkiem, kas guvuši apdegumus Kalnu Karabahā pirmdienas vakarā notikušajā sprādzienā degvielas noliktavā.
Sprādziens pie reģiona galvaspilsētas Stepanakertas notika laikā, kad iedzīvotāji stāvēja rindā pie noliktavas, lai iegādātos degvielu savām automašīnām pirms bēgšanas uz Armēniju.
Azerbaidžāna otrdien atļāva aptuveni 20 Sarkanā Krusta ātrās palīdzības mašīnām savākt cietušos, kā arī atļāva Armēnijai ar helikopteru nogādāt dažus no cietušajiem apdegumu klīnikā Erevānā.
Sprādzienā kopumā ievainojumus guva 290 cilvēki. Taču amatpersonas otrdien paziņoja, ka 105 cilvēki joprojām nav atrasti, un daži no cietušajiem joprojām cīnās par savu dzīvību.
