VIDEO. “Ar vienu lāci viss nebeidzās” – testējot tiešsaistes kameras, Jānim gadījies lielisks ķēriens 0
Jānim Lākutam, ko ikdienā ikviens var satikt GPSPRO veikalā Rīgā, testējot tiešsaistes kameras izdevies nofilmēt lāča izdarības pie barotavas. Turklāt, tā ir pavisam netālu no meža būdiņas, kurā Jānis apmetas medību laikā kopā ar saviem dēliem… Tā vēsta portāls Medibam.lv.
“Es medīju Birzgales pagastā netālu no Vecumniekiem. Tas ir 60 – 70 kilometru no Rīgas. Kādā vakarā pārbaudot Burrel kameru uzņemtos attēlus, ievēroju tajos lāci. Pirmajā brīdī gan nodomāju, ka tas ir lielāks kuilis, taču nē – attēlos patiešām bija lācis.
Sakritība vai nē, taču šajā laikā cūkas meklē mežā zem ozoliem zīles un barotavās iegriežas retāk. Barotavās, kur bija novietotas kameras, cūkas nebija redzētas jau kādu laiku. Iespējams, viņām nepatīk lāča klātbūtne. Šķiet, vienīgie, kas no lāča nebaidās, ir jenotsuņi un āpši. Tie vienkārši pagaida, kad lācis paiet malā un nāk mieloties. Kad bildē redzi, ka šie dzīvnieki straujāk dodas projām, nākamajos kadros būs lācis,” atklāj Jānis Lākuts.
Lācis ir apmeties visai netālu kā no barotavām, tā meža būdiņas, kurā Jānis parasti ar saviem dēliem apmetas medību laikā. No tuvākās barotavas būdiņu šķir vien 500 metru…
“Esmu aktīvs mednieks, kuram aug jaunā paaudze. Lācis tā ir jauna pieredze. Grūti pateikt, kā tas uzvedīsies. Turklāt, lāčus Latvija nemedī un lācis ļoti labi saprot, ka no cilvēka viņam principā nav jābaidās.
Man dēļi saka, ka vairs nezina, braukt man līdzi uz mežu vai ne. Vecākajam dēlam ir 14 gadu. Viņš mīl pa dienu staigāt pa mežu, apsekot barotavas, pameklēt ragus. Un arī es īsti nezinu, vai šāda pārvietošanās ir droša. Ko darīs lācis, sastopot pusaudzi…
Es savus dēlus cenšos iesaistīt medībās. Mūsdienu pasaulē, kurā valda gadžeti, tas ir ļoti svarīgi – radīt bērniem interesi par iešanu dabā, kur var uzvilkt kājās zābakus un skriet pa lauku, skaldīt malku, nevis sēdēt pie lielāka vai mazāka ekrāna istabā.
Taču ar vienu lāci viss nebeidzās. Izrādās, lāči ir divi…
Lācis sākumā, kamēr ir graudi, ēd solīdi. Taču kad tie beidzas, atšķirībā no cūkām, kas vienkārši dodas projām, lācis sāk postīt graudu tvertni, lai pārliecinātos, ka tā patiešām ir tukša. Tā lācis mucu salauza.
Nolēmām pagaidām nebarot, lai lāči aiziet projām. Kopš pirmā novērojuma ir pagājis vairāk nekā mēnesis. Graudu vairs nav, taču lācis joprojām laiku pa laikam atnāk. Tāpat arī kaimiņu kolektīva mednieki ir novērojusi lāci. Nezinu, to pašu vai citu,” turpina Lākuta kungs.
“Es vienmēr esmu gribējis lāci novērot caur nakts kameru tiešsaistē. Man tieši nācās notestēt jauno Reolink kameru, kurai ir tiešsaistes funkcija. Novietojām kameru un barotavā ievietojam nedaudz graudu un lācis ceturtajā dienā bija klāt.
Braucu mājās no darba, kad no kameras atnāca paziņojums, ka fiksēts dzīvnieks. Zvanīju sievai un stāstīju, ka plāns nostrādājis – kamera filmē lāci. Pievienojām tālruni pie televizora un kopā vērojām ķepaiņa izdarības, dzerot karstu tēju. Fantastiski! Minūtes 20 skatījāmies ar visām skaņām, kā lācis pamielojas, tad paguļ uz vienas ķepas, tad otras un atkal ķeras pie ēšanas.
Pašlaik viss atkal ir apēsts un ir cerība, ka lācis dosies projām, tāpat nāk laiks lācim doties ziemas guļā. Tāpat cerams, lācis ies gulēt pie kaimiņiem un mans dēls pavasarī meklējot ragus to neuzcels no ziemas miega…”
