VIDEO. “Puiši nedrīkst būt izsalkuši. Ārā salst!” Ar mopēdu braucošā vecmāmiņa piegādā pārtiku ukraiņu karavīriem 33
Klavdija Ivanivna ciema apšaudes laikā savās mājās ir patvērusi ukraiņu karavīrus, gatavo karavīriem maltītes, rūpējas par viņu personīgo higiēnu un nodrošina viņiem vietu atpūtai. Pēc dēla zaudēšanas Krievijas raķešu uzbrukumā 67 gadus vecā Mikolajivas apgabala iedzīvotāja turpina ar mopēdu nogādāt pārtiku uz bloķētajiem ceļiem, kur dežūrē Ukrainas karavīri, vēsta medijs “Radio Free Europe/Radio Liberty”.
“Viena dēla vietā man tagad ir es nezinu cik… Simts? Piecdesmit? Divi simti? Es viņus neskaitu. Es domāju, ka mans dēls mani par to uzslavētu, ja būtu dzīvs,” saka Klavdija.
Savās mājās Klavdija gatavo ēdienu karavīriem: “Esmu puišiem uzvārījusi boršču. Ir daudz gaļas. Un šeit ir pīrādziņi. Kā piedevu gatavošu kartupeļu biezeni un salātus.”
“Sakrausim mopēdā un vedīsim uz kontrolpunktiem. Puiši nedrīkst būt izsalkuši. Ārā salst,” viņa turpina.
Savās mājās Klavdija ir ieviesusi atvērto durvju politiku priekš ukraiņu karavīriem, kuriem nepieciešams atpūsties un atgūt spēkus.
“Viņa ir vienīgā uz šīs ielas, kas ir palikusi. Viņa mums parādīja, kur meklēt pajumti, kur dabūt ūdeni, kur nomazgāties. Viņa atrisināja visas šīs problēmas mūsu vietā,” stāsta ukraiņu karavīrs Dimitro.
Neskatoties uz smagajām apšaudēm, sieviete atsakās pamest ciemu.
“Visi aizgāja, izņemot divus vai trīs cilvēkus, kuri varēja palīdzēt. Mēs dzīvojām starp raķešu triecieniem un šrapneļiem. Brīvprātīgie no Francijas un Dānijas vaicāja: “Vai jūs nebaidāties? Jums vajadzētu evakuēties.” Kur es dotos, ja mani puiši ir šeit? Kā es varu viņus pamest? Es palikšu ar viņiem līdz pēdējai asins lāsei,” nosaka Klavdija.
Sieviete pašas spēkiem piegādā ūdeni un pārtiku ukraiņu karavīriem: “Došos uz turieni ar savu mopēdu. Viņi vēlējās gaļas pīrādziņus, kūkas un ķirbju putru ar pienu.”
“Manā mājsaimniecībā ir vistas, pīles un puiši. Es nekad neeju gulēt, pirms viņi visi nav mājās, un esmu viņus saskaitījusi, ļāvusi nomazgāties un pabarojusi. Tikai pēc tam esmu apmierināta. Tātad, tagad es došos pie karavīriem,” noslēgumā saka Klavdija un, uzsēdusies uz mopēda, aizbrauc pie saviem puišiem.
