Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas Jānis Ginters divus gadus strādāja Kazahijā. Viņa pirmais anestezioloģijas skolotājs Alma Atā bija profesors Vladimirs Čibunovskis, cēlies no Ķīnas krieviem, viņš bija beidzis franču medicīnas akadēmiju Šanhajā, bet apguvis anestezioloģiju pie Laborī un Jugenāra Parīzē. 1955. gadā atgriezies no Ķīnas Kazahijā, kur dibināja Anestezioloģijas katedru un uzsāka vadīt pirmos anesteziologu kursus PSRS. Tur – Alma Atā Jānis Ginters apguva pamatīgas anestezioloģijas pamatus.
Anestezioloģijas kursi bija seši mēneši. Profesoram Čibunovskim bija fantastiska anestezioloģijas grāmatu bibliotēka, grāmatas visās Eiropas lielāko nāciju valodās. Tā nu Jānim Ginteram bija iespēja iepazīties ar visu, kas anestezioloģijā bija uzrakstīts līdz 1965. gadam. Jānis Ginters izveidoja anestezioloģijas nodaļu Gurjevas pilsētas slimnīcā, kur bez viņa strādāja vēl viens ārsts, ko pats apmācīja anestezioloģijas gudrībās.
1965. gadā Jānis Ginters atgriezās Latvijā, sākumā Rīgas 1. slimnīcā, bet pēc tam Paula Stradiņa republikāniskās klīniskās slimnīcas Torakālās ķirurģijas nodaļā.
Anestezioloģijas un reanimācijas katedra vēl nebija dibināta. Torakālās ķirurģijas nodaļā tolaik operēja sirdi un plaušas. Plaušu ķirurģijas attīstību noteica anestezioloģijas attīstība.
Jānis Ginters kā pirmais sāka dalītās bronhu intubācijas. Kopš tā laika plaušu ķirurģijā sākās pavisam cits attīstības virziens, jo ķirurgiem bija ērti strādāt uz neelpojošas plaušas. Jānis Ginters bija apguvis arī bronholoģiju, ko viņš izdarīja ar cieto bronhoskopiju intravenozas anestēzijas narkozē – ar tiopentālu un heksnālu.
Tālajos sešdesmitajos gados bija ļoti izplatītas bronhektāzes, arī plaušu vēži, ko operēja Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas sestajā – Torakālās ķirurģijas nodaļā. Nodaļu vadīja unikāla ārste – Natālija Bāliņa, ko Jānis Ginters sauc par Latvijas plaušu ķirurģijas māti. Ļoti daudz piedalījās profesors Vladimirs Utkins, kurš bija ļoti inovatīvs vadītājs.
Sešdesmit astotajā gadā Rīgā tika veikta pirmā trahejas bifurkācijas rezekcija, kas bija veiksmīga. To paveica Maskavas ķirurgs, profesors Mihails Perelmans kopā ar profesoru Utkinu. Iespējams, Vensāns Dors Marseļā veiksmīgi šo operāciju bija veicis pirms Perelmana.
Mākslīgā asinsrite Torakālās ķirurģijas nodaļā tika mēģināta divas reizes, taču ar to nodarbojās docents Aivars Zirnis un docents Egons Daugulis. Tiklīdz sirds ķirurģija profesora Jāņā Volkolakova vadībā pārnāca no Bērnu slimnīcas uz Stradiņa slimnīcu, kopš tā laika torakālās ķirurģijas nodaļā ar sirds ķirurģiju vairs nenodarbojās.
Jānis Ginters strādājis daudzus gadus Vācijā, kurp devās 1992. gadā. Jānis Ginters joprojām strādā, dod narkozes 85 gadu vecumā, daudz lasa un seko līdzi anestezioloģijas jaunumiem.