VIDEO. 6 gadījumi, kad par bērniem rūpējušies dzīvnieki 2
Lai pierunātu abas meitas gulēt, kāda britu mājsaimniece Marina Čepmena pirms gulētiešanas stāstīja viņām stāstus par uzaugšanu džungļos. Tomēr tās nebija pasakas – tās balstījās uz viņas pašas dzīvi. Atšķirībā no Radjarda Kiplinga “Džungļu grāmatas” stāsti par bērniem, kas spējuši izdzīvot savvaļā, ir patiesi, vēsta “The Week”.
Augusi pie pērtiķiem
Marina Čepmena stāstījusi, ka aptuveni 5 gadu vecumā tikusi nolaupīta, iespējams, lai saņemtu izpirkuma maksu, bet pēc tam tika pamesta Kolumbijas džungļos.
Apmēram piecus gadus viņa dzīvoja savvaļā, kur viņu uzņēma kapucīnu pērtiķu grupa, kas, pēc ekspertu domām, pieņem mazus bērnus. Dzīvnieki iemācīja jaunajai Marinai, kā ar kailām rokām ķert putnus un trušus, tāpēc viņa varēja izdzīvot.
Viņa atgriezās civilizācijā, kad viņu atrada mednieki un pārdeva bordelim, no kura viņa galu galā aizbēga.
Audzis ar kazām
2012. gada jūnijā sociālie darbinieki Krievijā atrada mazu zēnu, kuru māte bija ieslēgusi telpā ar kazām. Tiek ziņots, ka viņš spēlējās un gulēja ar kazām, taču acīmredzot bija grūti iegūt barību, jo viņš svēra par trešdaļu mazāk nekā tipisks viņa vecuma bērns.
Kad bērns tika izglābts, viņa māte bija pazudusi. Ārsti ar zināmām grūtībām mēģināja mazuli pieradināt pie cilvēka dzīves.
“Viņš atteicās gulēt gultiņā. Viņš mēģināja nokļūt apakšā un gulēt tur, kā arī ļoti baidījās no pieaugušajiem,” stāstījis kāds ārsts.
Uzskatīta par vienu no mājdzīvniekiem
2009. gadā sociālā dienesta darbinieki apmeklēja neapsildītu dzīvokli Sibīrijā, kur viņi atrada 5 gadus vecu meiteni, kuru viņi nosauca par Natašu.
Viņa dzīvoja kopā ar savu tēvu un citiem radiniekiem, taču tika uzskatīta par vienu no daudzajiem suņiem un kaķiem, kas atradās telpā. Tāpat kā viņas pūkainie draugi, Nataša laizīja ēdienu no bļodām, kas bija atstātas uz grīdas.
Viņa nezināja nevienu cilvēku vārdu un sazinājās tikai ar svilpieniem un rejām. Tēvs nekur nebija atrodams, kad varas iestādes izglāba meiteni. Viņa tika ievietota bērnunamā.
Audzis pie kaķiem
Argentīnas policija 2008. gadā atklāja pamestu 1 gadu vecu zēnu kopā ar astoņiem ielas kaķiem. Tiek ziņots, ka kaķi uzturēja zēnu pie dzīvības aukstajās ziemas naktīs, guļot viņam virsū un mēģinot nolaizīt no viņa ādas netīrumus.
Zēns tika redzēts ēdam pārtikas paliekas, kuras, iespējams, ieguva viņa “aizbildņi”.
Dzīvojis ar suņiem
2001. gadā tika atklāts, ka 10 gadus vecs zēns no Čīles vismaz divus gadus dzīvoja alā kopā ar suņu baru. Zēns bija pārdzīvojis skarbu bērnību – viņu pameta vecāki. Pēc tam, aizbēgot no alternatīvās aprūpes, zēns viens pats meklēja patvērumu pie suņu bara, kas viņam palīdzēja iegūt barību un pat pasargāja viņu. Amatpersonas sacīja, ka zēns, iespējams, pat dzēris pienu no vienas no suņu mātītēm. “Viņi bija kā zēna ģimene,” sacīja pārstāvis.
Augušas pie vilkiem
Viens no visprecīzāk dokumentētajiem gadījumiem ir par Kamalu un Amalu, kas labāk pazīstamas kā “vilku bērni”. 1920. gadā Godamuri džungļos, Indijā, tika atrastas meitenes aptuveni 3 un 8 gadu vecumā. Viņas dzīvoja kopā ar vilceni un viņas baru.
Nav zināms, vai meitenes bija no vienas ģimenes, taču vīrietis J.A.L. Sings, kurš atrada meitenes, aizveda viņas uz bērnu namu, kur viņas mēģināja pieradināt pie cilvēciskās vides.
Meitenes gadu gaitā guva zināmu progresu, taču vēlāk saslima ar letālām slimībām, liekot vīrietim, kurš viņas izglāba, aizdomāties, vai pareizāk nebūtu bijis atstāt šos bērnus savvaļā.
