Vidējo ātrumu mērīs 16 vietās. Kā un kuri ceļu posmi izvēlēti? 19
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plānots, ka pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais automašīnu vidējā ātruma kontroles posms.
Noslēdzoties iepirkumam par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā, tiesības slēgt līgumu ir ieguvusi pilnsabiedrība “Fima Group”, kurai četru mēnešu laikā no līguma stāšanās spēkā uzņēmumam jāveic transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekta ieviešana vienā posmā, informē VSIA “Latvijas valsts ceļi”.
Uzņēmuma iesniegtā līgumcena 1 261 156 eiro bijusi zemākā no piecu pretendentu piedāvātajām. No tās ap 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā.
Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti 1,05 miljoni eiro. Pagājušajā gadā jau ieguldīti 57 5826 eiro – iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro, ko veica SIA “Elko”, bet AS “Sadales tīkls” veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu 26 vietās, kas izmaksājis 21 463 eiro.
Visos 16 posmos, ko “Latvijas valsts ceļu” speciālisti noteikuši kā prioritārus, vidējā ātruma kontroles sistēmai jābūt uzstādītai deviņu mēnešu laikā pēc līguma stāšanās spēkā, tātad tas iznāk līdz nākamā gada vasarai.
Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija (aizliegums apdzīt).
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) samaksas kontroli.
Latvijā jau iepriekš pilotprojektā darbojušās šādas mērierīces uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz 2019. gada 1. oktobrim.
Ar vidējā ātruma kontroles sistēmu aprīkojamie posmi
• Rīga–Igaunijas robeža (A1) (13,4.–20. km),
• Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) (54,4.–62,2. km),
• Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3) (36,2.–38,9. km),
• Rīgas apvedceļš (A5) (23.–28,7. km),
• Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (102,2.–116,1. km),
• Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (133,3.–139,2. km),
• Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (150,2.–159,7. km),
• Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A7) (24,2.–40,1. km),
• Rīga–Jelgava (Lietuvas robeža) (A8) (49,4.–69,3. km),
• Rīga–Liepāja (A9) (26.–38,2. km),
• Rīga–Liepāja (A9) (156,6.–169,4. km),
• Rīga–Ventspils (A10) (24.–30,8. km),
• Rīga–Ventspils (A10) (45.–52,5. km),
• Rīga–Ventspils (A10) (134,9.–140,8. km),
• Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (A13) (81,8.–88,5. km),
• Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) (22,1.–29,2. km).
